Viens no mums tiks izkaltēts

Marakešas medīnā (vecpilsētā, jebšu vēsturiskajā centrā), kas visa ir viens nebeidzams tirgus, var nopirkt visu. Ok, gandrīz visu (jā, jā - alkohola nav, skāde). Ik pa brīdim pagadās šitādi būri ar bruņurupučiem un ķirzakām. Viena pat palaista brīvsolī un mēģina mani ar skatienu nohipnotizēt, kā var redzēt. Saucas laikam dzeloņastes ķirzaka, vai kaut kā tā. Un tad jādomā - ja no valsts tādus mošķus izvest bez sarežģījumiem ir neiespējami, un vietējie nez vai aizraujas ar šādiem mājdzīvniekiem (sevišķi, ja tuksneša iedzīvotāji joprojām tic, ka ķirzakas kodiens var piebeigt), kas gan viņas pērk?

Atrisinājums rodas, pieejot pie jebkura no neskaitāmajiem vīraka, brīnumzāļu, šamaņu rituālu pribambasu, amuletu un simtiem sazin vēl kādu nesaprotamu atribūtu tirgotāju galdiem vai pašpasludināto brīnumdakteru un Austrumu burvju izritinātajiem paklājiem. Nepārprotami, iepriekšējā bildē redzamajiem rāpuļiem draud tāds pats liktenis, kā šim cietajam, krāsu zaudējušajam nabadziņam. Tikai nenoskaidroju, kādas rumpja vai gara vainas tāds izkaltēts lopiņš ārstē, vai arī - kādus ļaunos tuksneša garus aizbiedē.