Interesanti, vai Nerātnais Mikimauss arī šogad apmeklēs Positivus festivālu?

Jā, šitas pludiņš bij' iespaidīgs festivāla apmeklētājs, arī viņa uzvedība! :D Sākumā vazājās pa kāpām kopā ar diviem ļaužiem, dāma varētu būt UK iedzimtā. Te mēs arī pirmoreiz satikāmies un kopā nofočējāmies, ar cilvēku palīdzību, protams. Mēs taču radi - grauzēji!

Pēcāk satiku viņu jau Positivus pēdējā naktī, pie I Love You skatuves - sēdēja atpūtas krēslā kā ķēniņš, skatījās, kā pa skatuvi ālējas Pēteris, Sensors un pārējie, koroče - Aparāts. Nu, atkal safočējāmies, ja jau piedāvā piesēst uz tik solīda troņa. Un tikai tad pēkšņi pamanīju, ka šim tak roka ūzās!

Ātri izčekoju, kas tur notiek... CIZICIRIMCIMCIM!!! :D

Astei plīvojot ļepatoju projām uz tuvējām priedēm... vai bāru, neatceros. Steidzami bija jāiedzer. Man jau neviens nedeva, atšķirībā no zemāk redzamā, izvirtušā, nerātnā kunga. Viņam klāt pienesa, un pat padzirdīja, lai nebūtu roka no biksēm jāizvelk. :D

Un tā nu Mikimauss turpināja skatīties Aparāta koncertu un, aplūkodams apkārt esošās meitenes, aiztikt sevi vietās. Ja nu viņš arī šoreiz parādīsies festivālā, cerams, uzvedīsies kā kārtīgam grauzējam piedien!

Read more...

Lielais mērkaķis stumj mazo mērkaķi uz mājām

Kā jau katru gadu, atkal ar cilvēkiem apmeklējām Rīgas ZOO, tas ir rituāls un tradīcija. Eju gar būriem, pēkšņi skatos - mērkaķiem sekss, pie tam publisks! Neesmu vuārists, vienkārši pagriezu muguru un nopozēju bildei. Bērneļiem gan bija par ko ķiķināt, un mammām par ko sarkt. Vajadzēja paskaidrot: "Te nekas nenotiek, vienkārši lielākais mērkaķītis stumj to mazāko mērkaķīti uz mājām!" :D

Bet es teiktu, ka samērā virtuozi viņš izdarās, palēcienā. Jāaizbrauc pie Ilmas, jāpaprovē.

Read more...

Nerātns... ;)

Cabines automatiques - 2 EUR ;)

Read more...

Es un Ilma, tā teikt...

Jā, man ir Ilma. Nedzīvojam kopā, bet šī noteikti nebija pēdējā tikšanās...

Read more...

Piepildīta diena

Reiz mājās biju ļoti nogarlaikojies, tāpēc sāku niekoties ar šķiltavām. Cilvēki, protams, uzreiz atņēma – teica, ka šķiltavas neesot domātas mazām vāverēm.

Un, lai es pārāk negarlaikotos, viņi izveda mani pastaigā pa sniegu. Re, kāds viss liels un balts. Tikai man ķepas bikucīt sala lēkājot.

Lai nebūtu auksti, ir jākustās, tāpēc es uzcēlu sniegavāveri, un arī izlēkājos pa kokiem. Sen šitā nebiju noskrējies...

Telpās tomēr ir daudz siltāk, tāpēc es veikalā ļoti cītīgi aizvietoju pārdevēju – kaut kā jau tie rieksti jānopelna.

Vakarā visi kopā draudzīgi devāmies uz krogu, kur man tika mazais upeņu balzāmiņš. Cik tad mazai vāverei vajag... :D

Kāpiens augšup pa kāpnēm izvērtās samērā nogurdinošs – man ir mazas, īsas ķepiņas, un kamēr pēc kroga apmeklējuma uzstreipuļo līdz trešajam stāvam...

Pēkšņi cilvēki mani nostādīja fakta priekšā, ka drīzumā būs jādodas dažā labā ārzemju braucienā, un ka bez valodas zināšanām tur būs neiespējami komunicēt ar vietējām vāverēm. Tad nu es šķīru vaļā vārdnīcu un mācījos svarīgākās frāzes -

Tu esi smuka vāvere! – Du bist schmuck Eichhörnchen!
Gribi redzēt manu čiekuru? – Wollen sehen mein Zapfen?
Atdod man visus savus riekstus! – Geben mir alle eigen Nüsse!

un tā tālāk...

OK, Vācija būs laba diezgan, bet es gribu uz Kubu! Žēl, ka mani cilvēki to nesaprot.

Pirms miega reizēm ir veselīgi noskatīties kādu vāveru pornofilmu, saldākiem sapņiem, tā teikt. ;)

Un tad beidzot – migā. Man ir pašam savs spilventiņš. Sega gan milzīga, bet toties varu labi ierušināties. Arlabunakti!

Read more...