الله أكبر jeb "Allahu Akbar"

Braucot uz musulmaņu valsti, jārēķinās ar neiztrūkstošo Allāha klātesamību. Uzburam ainiņu - ir pieci no rīta, Marakešā vēl tumšs, cilvēki (un arī es) viesnīcā guļ, logs atvērts. Un pēkšņi no visu tuvākajā apkārtnē esošo mošeju minaretu skaļruņiem pa to logu iekšā sāk gāzties aicinājums uz pirmo no piecām ikdienišķajām lūgšanām. Tā teikt - Labrīt, musulmaņu diena ir sākusies. Mošejas Djemaa El-Fna laukuma apkārtnē ir vismaz sešas, un savu dziedamo nebūt nesāk vienlaicīgi.

Visskaļākā, protams, ir vislielākā un pati galvenā Marakešas mošeja - Koutoubia. Es neesmu musulmaņu vāvere, tāpēc man nav ļauts doties iekšā un pārbaudīt, vai tur tiešām satilpst 25 000 ļaužu, bet to, ka tā ir augstākā būve Marakešā, labi var manīt. Nabaga tie, kuriem 12. gadsimtā to visu nācās nojaukt un uzbūvēt no jauna, jo mošeja nebija pareizi noorientēta Mekas virzienā. Kārtībai jābūt.

Bet patiesībā visskaistākā dziedājuma melodija bija tieši šādos brīžos - pirms saullēkta. Un tad Allāhs liekas tik foršs, ka negribās ne uz kādu lidostu braukt, bet drīzāk pārvākties dzīvot turpat tuvākajā palmā, riekstu taču Marokā netrūkst.

Read more...

Viens no mums tiks izkaltēts

Marakešas medīnā (vecpilsētā, jebšu vēsturiskajā centrā), kas visa ir viens nebeidzams tirgus, var nopirkt visu. Ok, gandrīz visu (jā, jā - alkohola nav, skāde). Ik pa brīdim pagadās šitādi būri ar bruņurupučiem un ķirzakām. Viena pat palaista brīvsolī un mēģina mani ar skatienu nohipnotizēt, kā var redzēt. Saucas laikam dzeloņastes ķirzaka, vai kaut kā tā. Un tad jādomā - ja no valsts tādus mošķus izvest bez sarežģījumiem ir neiespējami, un vietējie nez vai aizraujas ar šādiem mājdzīvniekiem (sevišķi, ja tuksneša iedzīvotāji joprojām tic, ka ķirzakas kodiens var piebeigt), kas gan viņas pērk?

Atrisinājums rodas, pieejot pie jebkura no neskaitāmajiem vīraka, brīnumzāļu, šamaņu rituālu pribambasu, amuletu un simtiem sazin vēl kādu nesaprotamu atribūtu tirgotāju galdiem vai pašpasludināto brīnumdakteru un Austrumu burvju izritinātajiem paklājiem. Nepārprotami, iepriekšējā bildē redzamajiem rāpuļiem draud tāds pats liktenis, kā šim cietajam, krāsu zaudējušajam nabadziņam. Tikai nenoskaidroju, kādas rumpja vai gara vainas tāds izkaltēts lopiņš ārstē, vai arī - kādus ļaunos tuksneša garus aizbiedē.

Read more...

Hotel Des Amis - Marrakesh

Ja nu kāds nokļūst Marakešā, un nezina, kur likties, viena no labākajām budžeta opcijām pašā Marakešas centrā ir Hotel Des Amis. Ja bez vietējo palīdzības var atrast adresi 2, Rue Riad, Zitoune El Kedim Marrakech, tad pavisam labi. Divvietīga istaba izmaksā 100 Dh (6,3 Ls) diennaktī, vāverēm haļava. Par 5 dirhemiem vīrelis paštruntīgā dušā ierubīs boileri, lai var noskalot Marakešas putekļus no sagurušā rumpja. Nekāda ēšana gan te nav paredzēta, bet visas labākās ēstuves arodas 200 metru radiusā.

Protams, tie, kam vienmēr trepes par stāvu un spilvens par cietu, var droši doties dziļāk vecpilsētā uz dārgajām riādām, šis ir vienas zvaigznes hotelis. ;)

Logs ir aizrestots, lai visādas vietējās vāveres nenāk zagt manus sagādātos riekstus un mandeles. Šī istaba, starp citu, atrodas uz jumta.

Lūk, kāds man tika austrumniecisks buduārs, kur atlaisties un palasīt iekš Lonely Planet ceļveža, uz kuru pusi doties.

Iznākot pa istabas durvīm, paveras šāds skats uz slavenāko vietu visā Marokā - Djemaa el Fna tirgus laukumu, lielāko brīvdabas ēstuvi pasaulē.

Re, kādas visādas labierīcības uz jumta atrodas - tas būcenis ir tualete (protams, stilīga, ar divām pēdiņām un caurumu grīdā) :D

Read more...

Jardin Majorelle, jeb حديقة ماجوريل

Arī vāveres nogurst no Marakešas vecpilsētas haosa, tāpēc karstā dienā ir jādodas uz oāzi pilsētas vidū - Mažorela botānisko dārzu Marakešas jaunajā daļā Gueliz. Tūristi vazājas, 15 sugu putniņi pļerzā, bruņurupuči baseinā piekoj dzimumdzīvi... un neuzmācas neviens vietējais, jo par ieeju kādi pāris desmiti dirhemu jāatstāj kasē. Nejūt arī urīna aromātu, atšķirībā no Marakešas parkiem, apstādījumiem un vārtrūmēm. Un kaut kur tepat apkārt ir izkaisīti Īva Senlorāna pelni, jo viņš bija tas, kurš dārzu 1980. gadā iegādājās un atjaunoja. Pa vidu starp palmām, bambusiem, kaktusiem un visu citu iespējamo no pieciem kontinentiem, smukās zili - dzeltenās mājiņās iekārtojies islāma mākslas muzejs un paša Senlorāna gleznu izstāde. Te varētu pavadīt visu dienu, ja vien iekšā drīkstētu pīpāt, un ja likumi attiecībā uz alu nebūtu vēl drakoniskāki, kā pie mums - pat nopirkt (atrast) īsti nevar, kur nu vēl publiski lietot... :D

Dārza izveidotājs Žaks Mažorels bija iecienījis šito spilgti zilo ultramarīna toni (mūsdienās tā arī saucas - Majorelle Blue). Īvs Senlorāns piešāva klāt dzeltenus elementus pēc sava prāta, un kopā sanācis smukums bezgalīgs...

Jau otru reizi sanāk nofoķēties pie banānkoka zieda. Un šis ir krietni lielāks par iepriekšējo, jo, galu galā, aug Āfrikā, nevis Francijā.

Arī baseins ar strūklaciņu tāds pats spilgti zils. Šis ir tikai dekorācija, zivis un bruņurupuči plunčājas citos.

Pirms gada Kanādā, arī botāniskajā dārzā, cilvēki mani uzsēdināja uz šitāda milzīga apaļa kaktusa. Man par to ir ļoti sliktas atmiņas, tāpēc šoreiz neļāvos.

Read more...

Ikvakara gliemežu rituāls Marakešā

Gandrīz katru vakaru Marakešā kopā ar cilvēkiem ir jādodas uz Djemaa el Fna laukumu ēst šitos mošķus. Nedaudz mazāki, kā tipiskie franču vīngliemeži, lielāki nekā mūsu dārza gliemeži. Smiltis gan šņirkst starp zobiem. Un šis nav tūristu pasākums - tūkstošiem vietējo katru vakaru šajā vietā barojas jau kopš viduslaikiem.

Šitādu smuku bļodiņu Hasans (vai kurš nu cits gadās) sapilda par 10 dirhemiem (ap 60 santīmiem). Jāsaka, ka garšīgākais visā šajā pasākumā ir tā zupiņa, ko uzdzer virsū - garšvielas nav taupītas.

To mīkstmiesi ar cilvēku palīdzību izķeksē ārā ar kaut ko līdzīgu zobu bakstāmajam, un galvenis ir viņu īpaši nepētīt - kādi smuki radziņi utt., savādāk var pāriet vēlēšanās viņu notiesāt.

Un tas, kas paliek pāri, tiek kaut kur noderīgi utilizēts, kā jau viss Marokā.

Read more...

Riekstu inspekcija Marokā

Marakešas galvenajā Elles katlā - Djemaa el-Fna laukumā - atrodami bagātīgi riekstu, mandeļu, dateļu, aprikožu un sazin kā vēl stendi. Sālītās un saldās mandeles visgaršīgākās. Indijas rieksti neatšķiras no Latvijā nopērkamajiem. Cenas - tā uz 4 Ls par puskilo + man kā vāverei vispirms iedod nogaršot! :) Žāvētas dateles un vīģes arī izcili garšīgas, un laikam lētākas par riekstiem.

Read more...