Seksu vai izjokosim!

"Saldumus vai izjokosim!" lai paliek bērneļiem, pārējie Helovīnā dodas ielās ar saukli: "Seksu vai izjokosim!" :D Vispirms attiecīgi jāsapošas. Man nācās iztikt tikai ar cepuri, jo aste traucē uzstīvēt jebkādu apģērba gabalu. Bet cepure gan laba. Un šādi saposies, slāju uz krogu izsēdēt kādu alu, kā jau Helovīnā un vispār sestdienas vakarā kārtīgai vāverei pieklājas.

Krogā parādījies jauns iemītnieks - korpulenta un vienmēr smaidoša pele. Kā atnāca apsveicināties, tā palika uz visu vakaru. Galu galā - abi esam grauzēji.

Arī pāris no vecajiem draugiem - Rabita un Dogijs, kuri šajā krogā dzīvo, mums pievienojās. Aizmugurē uz ekrāna tiek rādīta filma Hostel, galīgi nav domāta maziem zvēriem, tāpēc pievērsāmies savam ķirbītim.

Diemžēl, ķirbīti alum uzkost žēl, tāpēc nācās iztikt ar gliemeņu šķīvi. Tīri vai pēc riekstiem izskatās.

Un ēdu es viņus pie tā paša galda, kur savulaik karbonādi māgā stūķējusi pati VVF. Lūk, vēstures liecība:

Megaķirbis uz letes izskatījās draudīgs, bet pieejot tuvāk atklājās, ka nav iemesla baidīties - ar šitādiem paprikas zobiem viņš vāveri neapēdīs!

Read more...

Gigantisko posmkāju uzbrukums

Sūds ar visiem meteorītiem, lūk, gigantisko posmkāju invāzija - tas ir pavisam nopietni! Skudra ir laba, no skudras nav jābaidās - izvizinās, ja vajadzēs. Šīs milzu skudras vajag ieviest kā darbaspēku - tautsaimniecība uzplauks, valdības nemelos, "uzņēmēji" nevienu nečakarēs, ļaudis dziedās un dies...

Gigantiskie zirnekļi gan ir ļauni. Re, kā viens man gandrīz apēda vēderu, knapi izglābos. Taču, ja viņus kāds iemācītos savaldīt un pieradināt, tā būtu revolūcija tekstilrūpniecībā! Tagad atliek tikai sasaukt visus iespējamos dienestus, zinātniekus un žurnālistus - šīs ir pilnīgi jaunas un nezināmas sugas Latvijas un visas pasaules faunai!

Read more...

Berlīnes mūris reiz tika pagodināts ar manu vizīti

Ausis plīvo vējā, bet šī vieta ir jāapmeklē. No 1961. līdz 1989. gadam Austrumberlīnē to sauca par Antifaschistischer Schutzwall. Mūsdienās no 155 Berlīnes mūra kilometriem palikuši tikai pāris, un šis posms netālu no Ostbahnhof stacijas saucas East Side Gallery. Pārējie kilometri ir izvazāti pa pasauli. Man ar' tādi mazi klucīši, mazāki par riekstiem, kaut kur mētājas.

Un šeit bija No Man's Land... tjipa, kā joprojām starp abām Korejām.

Šī, protams, ir graffiti puišeļu un citu pushuligānu / pusdeģenerātu puse, īstā māksla ir ielas pusē.

Ernesto reklamē pats sevi. Varu apzvērēt pie savas astes, ka viņam tas nepatiktu!

Šī ir pati slavenākā uz mūra iemūžinātā aina - Brežņeva / Honekera Nāvējošais skūpsts. Kā var redzēt, laika zobs, erozija un huligāni ir darījuši savu, tāpēc East Side Gallery īpašnieks, kāds irānis, ir paģērējis nomēzt mūri tīru. Galvenā problēma - piedabūt visus vairāk kā simts māksliniekus no dažādām pasaules malām, lai viņi vēlreiz atbrauktu un uzgleznotu vietā tieši to pašu, ko 1990. gadā, bet šoreiz - ar izturīgākām krāsām. Kaut kas no tā visa esot arī izdarīts, un daļa veco bilžu jau spīd un laistās.

Un te vēl daži, droši vien šobrīd vairs neeksistējoši mākslas darbi. Tagad atliek gaidīt, kad tas viss tiks atjaunots, un būs iemesls Berlīni apmeklēt vēlreiz! Atdodiet tik EasyJet.

Read more...

Rudens rokdarbi

Rudenī, protams, jāiet pastaigā - jāvāc zīles un kastaņi ziemas krājumiem. Labi, ka tepet pie midzeņa ir bagātīgi parki.

Kā vienmēr, savācos par daudz, tāpēc daļa jāizlieto ne mazāk lietderīgi - izklaides un mākslas nolūkos. :D

Cepure no kastaņa - tas vienmēr ir labi, noder, bet man tomēr kas lielāks ir padomā...

Šis iespaidīgais veidojums ir putns, varētu pat teikt, ka var atpazīt.

Pa kreisi - aita, pa labi - žirafe. Vismaz tā bija domāts.

Nu un lūk, es kopā ar visiem saviem rokdarbiem. Tas tur kreisajā pusē gan tāds nenosakāms radījums - galvkājis, ar, es atvainojos, dzimumlocekli no sērkoka. Nosarkstu un vēlreiz atvainojos.

Read more...

Mežā sēnes aug...

Sapriecājos, uzzinot, ka turbo-folk-ska grupai "Oranžās Brīvdienas" tieši uz sēņu sezonas sākumu beidzot saķibināts video dziesmai "Par Sēnēm" - domāju, noskatīšos, un kā likšos azartiski mežā ziemai krājumus vākt! Tik daudzsološs nosaukums, bet kas atklājas? Pēc visnotaļ loģiska secinājuma dziesmas sākumā, ka "mežā sēnes aug", turpinājumā aiziet par zeķēm, ziepēm, kāju mazgāšanu un ko tik vēl ne... Te tev nu bija - par gailenēm un bērzlapītēm!
Aber ir gana jautri, un video arī jautrs. Filmēts Lietuvā, Polijā, Ukrainā, Rumānijā, Bulgārijā un Maķedonijā. Un žetons autoriem par armijas orķestri! Ja nu OB kādreiz sadomās uzņemt video dziesmai "Nekrietnā Vāvere", esmu atvērts piedāvājumiem un sarunām! :D

Jāsaka, ka "Oranžās Brīvdienas" ļoti atbilst manai būtībai, jo esam vienos krāsu toņos, bez tam, grupā spēlē visādi maniem saimniekiem pazīstami ļauži, veci un jauni, gari un īsi. Un vispār, sastāva ziņā viens no daudzskaitlīgākajiem kolektīviem savā lauciņā. Re, kā es pie viņiem izlēkājos festivālā "Sarkasms" šovasar.

Kaspars: "Eu, Kaļa, ierau' šito! Man tajā točkā būs kaut ko neritīgu iesmērējuši, tas tak nav tas pats, ko mēs te katru dienu... Paskat, kā man ģīmi savilka!"

Kaļa: "Dullais, sajaucis traukus! Tas i' mans degšķidrums, do šu', man tūlīt jāiet svilināt."

Read more...

Apkrāvies ar biļetēm uz Miike Snow un New Model Army

Tradīcijas jāievēro, un reizi gadā jāsatiek un jāredz dzīvajā leģendārā kulta grupa New Model Army - mana saimnieka paziņas un lielākā muzikālā apsēstība. Daži labi no viņiem ir arī mani fani! :D Pēc ilgiem strīdiem par galamērķi - Brēmene vai Kopenhāgena - uzvarēja otrais variants, jo, redz, mana saimniece ir dāņu valodas učene, tāpēc viņai vajagot uz Dāniju... grāmatas un avīzes esot jāpērk! :D Un tad vēl atklājās, ka pāris dienas pirms New Model Army koncerta Kristiānijā uzstāsies zviedri Miike Snow, ko būtu stulbi neapmeklēt, tā nu tagad esmu apkrāvies ar biļetēm un domāju, vai tik man nevajadzētu ielīst veļasmašīnā pirms tādiem nozīmīgiem pasākumiem...

Šis ir labs iemesls nopublicēt vēl pēdējās aiz borta palikušās bildes no New Model Army koncerta Tamperē pirms gada. Vairāk tad arī no tā dēmonu apsēstā fotoaparāta nebūs.

Lai aina būtu pilnīga, jāpiešauj klāt pāris rieksti no jūtūbes apcirkņiem. Miike Snow - Burial un New Model Army - Long Goodbye. Enjoy!

Read more...

"Dzelzs Vilks" atkal atbrauca uzspēlēt

Ne pirmais, ne pēdējais "Dzelzs Vilka" koncerts manā vāveres dzīvē. Bet pirmo reizi viņi mums (man un maniem cilvēkiem) no skatuves veltīja dziesmu! Un kāpēc gan ne - viņi satiekot vienmēr apjautājas, kur es esmu, un kā man iet... Šie vilki vāverēm nekož!

Visu koncertu nolēkāju pirmajā rindā. Pirmkārt - naktis vairs nepavisam nav siltas, otrkārt - es tāds maziņš, ko gan es darītu aizmugurē.

Pa vidu nofotografējos arī ar pāris ragainiem faniem! :)

Read more...

الله أكبر jeb "Allahu Akbar"

Braucot uz musulmaņu valsti, jārēķinās ar neiztrūkstošo Allāha klātesamību. Uzburam ainiņu - ir pieci no rīta, Marakešā vēl tumšs, cilvēki (un arī es) viesnīcā guļ, logs atvērts. Un pēkšņi no visu tuvākajā apkārtnē esošo mošeju minaretu skaļruņiem pa to logu iekšā sāk gāzties aicinājums uz pirmo no piecām ikdienišķajām lūgšanām. Tā teikt - Labrīt, musulmaņu diena ir sākusies. Mošejas Djemaa El-Fna laukuma apkārtnē ir vismaz sešas, un savu dziedamo nebūt nesāk vienlaicīgi.

Visskaļākā, protams, ir vislielākā un pati galvenā Marakešas mošeja - Koutoubia. Es neesmu musulmaņu vāvere, tāpēc man nav ļauts doties iekšā un pārbaudīt, vai tur tiešām satilpst 25 000 ļaužu, bet to, ka tā ir augstākā būve Marakešā, labi var manīt. Nabaga tie, kuriem 12. gadsimtā to visu nācās nojaukt un uzbūvēt no jauna, jo mošeja nebija pareizi noorientēta Mekas virzienā. Kārtībai jābūt.

Bet patiesībā visskaistākā dziedājuma melodija bija tieši šādos brīžos - pirms saullēkta. Un tad Allāhs liekas tik foršs, ka negribās ne uz kādu lidostu braukt, bet drīzāk pārvākties dzīvot turpat tuvākajā palmā, riekstu taču Marokā netrūkst.

Read more...

Kā es atkal vāveru porno skatījos (video)

Dabūju visu laiku labāko vāveru pornofilmu, nedaudz pat velk uz komēdijas pusi. :D Neizplūdīšu garos aprakstos, zemāk esošajā video var redzēt, cik azartiski es viņu skatījos:

Read more...

Viens no mums tiks izkaltēts

Marakešas medīnā (vecpilsētā, jebšu vēsturiskajā centrā), kas visa ir viens nebeidzams tirgus, var nopirkt visu. Ok, gandrīz visu (jā, jā - alkohola nav, skāde). Ik pa brīdim pagadās šitādi būri ar bruņurupučiem un ķirzakām. Viena pat palaista brīvsolī un mēģina mani ar skatienu nohipnotizēt, kā var redzēt. Saucas laikam dzeloņastes ķirzaka, vai kaut kā tā. Un tad jādomā - ja no valsts tādus mošķus izvest bez sarežģījumiem ir neiespējami, un vietējie nez vai aizraujas ar šādiem mājdzīvniekiem (sevišķi, ja tuksneša iedzīvotāji joprojām tic, ka ķirzakas kodiens var piebeigt), kas gan viņas pērk?

Atrisinājums rodas, pieejot pie jebkura no neskaitāmajiem vīraka, brīnumzāļu, šamaņu rituālu pribambasu, amuletu un simtiem sazin vēl kādu nesaprotamu atribūtu tirgotāju galdiem vai pašpasludināto brīnumdakteru un Austrumu burvju izritinātajiem paklājiem. Nepārprotami, iepriekšējā bildē redzamajiem rāpuļiem draud tāds pats liktenis, kā šim cietajam, krāsu zaudējušajam nabadziņam. Tikai nenoskaidroju, kādas rumpja vai gara vainas tāds izkaltēts lopiņš ārstē, vai arī - kādus ļaunos tuksneša garus aizbiedē.

Read more...