Berlīnes mūris reiz tika pagodināts ar manu vizīti

Ausis plīvo vējā, bet šī vieta ir jāapmeklē. No 1961. līdz 1989. gadam Austrumberlīnē to sauca par Antifaschistischer Schutzwall. Mūsdienās no 155 Berlīnes mūra kilometriem palikuši tikai pāris, un šis posms netālu no Ostbahnhof stacijas saucas East Side Gallery. Pārējie kilometri ir izvazāti pa pasauli. Man ar' tādi mazi klucīši, mazāki par riekstiem, kaut kur mētājas.

Un šeit bija No Man's Land... tjipa, kā joprojām starp abām Korejām.

Šī, protams, ir graffiti puišeļu un citu pushuligānu / pusdeģenerātu puse, īstā māksla ir ielas pusē.

Ernesto reklamē pats sevi. Varu apzvērēt pie savas astes, ka viņam tas nepatiktu!

Šī ir pati slavenākā uz mūra iemūžinātā aina - Brežņeva / Honekera Nāvējošais skūpsts. Kā var redzēt, laika zobs, erozija un huligāni ir darījuši savu, tāpēc East Side Gallery īpašnieks, kāds irānis, ir paģērējis nomēzt mūri tīru. Galvenā problēma - piedabūt visus vairāk kā simts māksliniekus no dažādām pasaules malām, lai viņi vēlreiz atbrauktu un uzgleznotu vietā tieši to pašu, ko 1990. gadā, bet šoreiz - ar izturīgākām krāsām. Kaut kas no tā visa esot arī izdarīts, un daļa veco bilžu jau spīd un laistās.

Un te vēl daži, droši vien šobrīd vairs neeksistējoši mākslas darbi. Tagad atliek gaidīt, kad tas viss tiks atjaunots, un būs iemesls Berlīni apmeklēt vēlreiz! Atdodiet tik EasyJet.

Read more...

Berlīnes dostoprimetāti

Read more...

Berlīne - Brandenburgas vārti / Brandenburger Tor

Read more...

Katram pašam savs

Sadzeram ar saimnieci. Laikam Berlīnē.

Read more...

Intervijas

Tajā nedēļā nācās sniegt pāris intervijas. Pirmā notika netālu no Reihstāga Berlīnē, šo interviju arī filmēja kāda Vācijas televīzija. Bet tā kā jautāja vāciski, bet es atbildēju vāveriski, tad mēs diez ko labi nesapratāmies.

Otra intervija notika Radio Naba studijā uzreiz pēc atgriešanās. Kamēr saimnieki dzēra alu, pastāstīju, kā tad man īsti gāja Berlīnē, kā tur ar riekstiem, kā Berlīnes vāveres utt.

Read more...

Uzdzīve Berlīnē

Ar saimniekiem Berlīnē mitinājos iekš Sunflower Hostel - eleganta pieeja transportam, ēts un silts. Satiku tur visādus ļaužus, viņi mani attiecīgi sacienāja. Kas atradās šajā blašķē, nezinu, bet bij stiprs, pat nogāza no ķepām, kā var redzēt.

Jā, jā, arī šādus skatus nācās vērot apkārtējiem...

Dikti samocīts es šeit izskatos, beidzot izrāvis ilgi gaidīto rīta aliņu... Vāverēm garšo Berliner ;)

Te jau aiziet turpinājums - eine kleine Jegermeister. Jeb, kā tagad pieņemts teikt - Jādzermeistars.

Vēlāk vēl satiku grieķietes, kuras mani cienāja ar grieķu anīsa šņabi ouzo (fonā) un tina man smēķus (priekšplānā).

Read more...

Berlīne

Kā jau cilvēki sasolīja, devos uz Berlīni. Ar EasyJet, kad viņiem vēl labpatikās lidināties starp Berlīni un Rīgu. Re, cik man liela un smaga soma! Bet pats galvenais – neaizmirst pasi, jo lidojot pase nepieciešama arī vāverēm. Šeit es atpūšos neērtajā Rīgas lidostas krēslā pirms došanās uz lidmašīnu.

Braucu ar vilcienu no Šēnfeldas lidostas Berlīnes virzienā un vēroju ainavu. Izskatās, ka februārī nekādus riekstus salasīt nevarēs, ja nu vienīgi kādus pērnos čiekurus.

Pirms došanās ielās jāizpēta Berlīnes karte un ceļvedis, lai zinātu, kur atrodas ievērojamākie apskates objekti, kā visātrāk tikt uz Berlīnes Zooloģisko dārzu un galu galā - kuros Berlīnes parkos iespējams satikt citas vāveres.

Beidzot tiku līdz Berlīnes centram. Lēnā garā pastaigājoties, pamanīju kaut ko riekstiem līdzīgu, uzrāpos pārbaudīt, taču izrādījās, ka tie ir tikai pliki pupi - Neptūna strūklakas nārām februārī nemaz nav auksti. Aizmugurē atrodas Marienkirche jebšu Marijas baznīca, un turpat netālu ir arī Aleksandra laukums un Berlīnes TV tornis. Vobšem centrs.

Muzeju salā pie Pergamonmuseum ieraudzīju vēl kaut ko, kas varētu būt rieksti, bet arī tie pēc tuvākas apskates izrādījās tikai kāda romieša debesu zvani. Pie tam kopija.

Read more...