Showing posts with label Parīze. Show all posts
Showing posts with label Parīze. Show all posts
Parīze - Divi torņi
>> 22.4.08
Pabiju pie diviem pašiem augstākajiem Parīzes veidojumiem. Vecais dzelzis Eifeļa tornis – tūristu apsēsts un pārāk augsts tādai mazai vāverei, kā es. ;)
Monparnasas tornis – drūms un depresīvs likās. Tā, ka gribas bēgt uz mežu pilnīgi...
Read more...
Parīze - Luvra / Musée du Louvre
>> 6.4.08
Pabiju pie Luvras. Aber rinda un laika trūkums liedza iet iekšā un foķēties pie visādiem dostoprimetātiem...
la Basilique du Sacré-Coeur de Montmartre
>> 18.3.08
Vēl nedaudz pakāpjoties, gandrīz visu Parīzi var redzēt. Tikai traucē melnīši, kuri uzmācīgi piedāvā ap ķepām apsiet kaut kādas muļķīgas šņores... :D
Read more...
New Model Army
>> 17.2.08
Pabiju New Model Army koncertā. Es pirmoreiz, saimnieki - kārtējo, tā tāda tradīcija viņiem.
Come on baby, light my fire
>> 20.1.08
James Douglas Morrison (December 8, 1943 – July 3, 1971) was an American singer, poet, songwriter, writer, and film director. He is best known as the lead singer and lyricist of The Doors, and is widely considered to be one of the most charismatic and influential frontmen in rock music history. He was also the author of several books of poetry, and the director of a documentary and short film.
Read more...
Parīze - Les Catacombes / Catacombes de Paris
>> 18.1.08
Apmeklējot Parīzi, nevar neiegriezties pašā baisākajā un gotiskākajā vietā, kādā vien šeit iespējams ielīst. Laikam jāsaka paldies cienījamajam mērim un viņa epidēmijām, jo pienāca brīdis, kad Parīzē vairs nebij' vietas kur godīgam mirējam kapu izrakt. Tad nu 18. gadsimta beigās mūki ar gudru ziņu un lāpstām visu neskaitāmo kapsētu saturu pa naktīm pārkrāmēja tačkās, un nogādāja vecajās romiešu akmeņlauztuvēs un citos apakšzemes (apakšparīzes) labirintos, kādi nu tur bij' izveidojušies. Un tagad tas ir tas, kas saucas Parīzes katakombas.
Uzraksts pie ieejas "Arrète! Ici c'est l'empire de la mort" (Stāt, šī ir Nāves valstība) gadsimtus iepriekš varbūt kādu arī atturēja no došanās 300 kilometru garajos labirintos. Mūsdienās parastajiem cilvēkiem un vāverēm apskatāmos tuneļus ierobežojuši līdz kādam nieka kilometram vai diviem, bet lai izjūtas sasmeltos, pietiek. Un jāseko šitai melnajai līnijai uz griestiem.
Šeit uzskatāmi var redzēt, ko nozīmē vārdu salikums "biezā slānī". Arī līdz sienām telpa saprātīgi izmantota, atstājot pašauru eju, pa kuru pārvietoties. Bail tādam cilvēku kārtojumam uzgrūsties, ko var zināt ar to mēri... Un visu laiku no augšas kaut kas pil uz kažoka.
Visu cieņu, jo sešus miljonus (!!!) skeletu izkārtot ar māksliniecisku piegājienu ir ellīgs darbs. Neesmu mēģinājis, bet varu iedomāties.
Droši vien esmu bijis pirmā un vienīgā vāvere 30 metrus zem Parīzes. Es ceru, ka man nevar bailes acīs redzēt. Nu labi, es arī nemaz necentos noslēpt...
Zibspuldzi lietot nedrīkst. Pēc šādas bildes uzņemšanas atskan biedējošs sauciens no tumsas: NO FLASH! :D Bet kā tad bez zibspuldzes tik skaistu sirsniņu iedabūt kadrā? Mīļi taču! Gothic love :)
Ak jā, dīvainai vietai piedien arī dīvains darbalaiks - atvērts divas reizes dienā pa divām stundām, pirmdienās ciet (sanitārā diena, vai?). Un nokļūt līdz ieejai vislabāk var, ar metro Nr. 4 no centra močījot līdz Denfert-Rochereau, turpat jau tad ar' būs. Izeja virszemē gan atrodas citas metro stacijas rajonā, un ja nu vajag, virzienu var noskaidrot pie imigrantiem no bijušajām kolonijām, kuri pie izejas iemet acis somās - vai iereibušajam tūristam nav paķēries līdzi kāds Nāves suvenīrs... :D
Ļoti skaidra nāve. Acīmredzot, divi senās Parīzes celtnieki kaut ko nevarēja sadalīt, un viens otram galvā iestādīja cirtni vai ko līdzīgu...
Lai izkļūtu no šīs baisās vietas ārā, pa šaurām, stāvām vītņu kāpnēm jāuzrāpjas 83 pakāpieni. Un kāpiens izvēršas vēl ilgāks, ja pa priekšu steberē paveca amerikāniete ar meitu, kuras turklāt rūpējas par apkārtējo jautrību ar dialogu:- Mom, don't freak out!
- I'm freakin' out already!
Read more...
Subscribe to:
Posts (Atom)
