ILĀRIJA KUNGS

Showing posts with label pastaigas. Show all posts

Es taču būtu labs prezidents, vai ne?

>> 2.6.11

Vobšem tā - ja arī tagad nevienu no kungiem neievēlēs, došos pa šitām smagajām duravām iekšā un piedāvāšu savu kandidatūru prezidenta amatam. Tad gan visi dabūs pa riekstiem!

Augi - mutanti uzbrūk!

>> 31.5.11

Nu tad tā, Fukušimas radiācija no Japānas beidzot ir sasniegusi Latviju, šeku reku pierādījums: mārpuķīte - mutants. Kā uzskatāmi redzams - trīs mazas, normālas, kā jau pierasts. Nu, un tad nāk mutants - četri vai pieci kopā savienoti, japāņiem vien zināmi uztvērēji un raidītāji, un to visu ar zemi savieno sešpadsmitdzīslu plakanais datu kabelis. Pārgriezu bez žēlastības, šitā uzparikte mazajiem dzeltenajiem, radioaktīvajiem vīriņiem noteikti pārraidīja svarīgu informāciju!

Bet ja nopietni - ņēmu ka nu šitamo dīvaino dabas veidojumu uz midzeni, aber tagad nezinu ko ar viņu iesākt? Botāniķiem nevajag kolekcijai?

Bevar Christiania!*

>> 26.2.11

Nu re, tas brīdis ir pienācis, kad virsrakstā minētais sauklis atkal ir kļuvis aktuāls. Pēc 7 gadus ilgas tiesāšanās Dānijas valstij, jebšu precīzāk - Kopenhāgenai, tika piešķirta uzvara tiesā un attiecīgi arī tiesības uz šiem 40 iekārojamajiem zemes hektāriem, kuri pirms tam 40 gadus sazin kāpēc pilsētai nebija īsti vajadzīgi. Nu jā - tāda platība tuvu centram un ar pieeju ūdeņiem ir tīri iekārojama visādiem "attīstītājiem" un citiem "zinātājiem, kā vajag un kā būs". Labi, ka dāņiem nav pašiem sava mūsējā buldozera analoga! :D

Šī te ir galvenā ieeja Kristiānijā, un attiecīgi - izeja no Eiropas Savienības. Kristiānijā darbojas savi likumi, neatkarīgi no Dānijas vai Eiropas ietekmes - piemēram, tāds smēķēsanas aizliegums telpās šeit gluži vienkārši nedarbojas.

Šīs te droši vien ir tās pašas slavenās armijas kazarmas, kuras 1971 gadā pritonizēja hipiji. Un toreiz, protams, valdība to atļāva - lai jau dzīvo, būs mums savs "sociālais eksperiments". Un sabiedrība auga un attīstījas līdz 850 oficiālajiem iemītniekiem - viņi remontē vellapēdus, izgatavo un tirgo suvenīrus un rotaslietas, rada mākslu, audzina bērnus, daļa strādā "normālajā Kopenhāgenas daļā". Ir savi klubi, veikali, radio, TV. Un tas viss, diemžēl, arī apaudzis ar visādu drazu - vietējie, oficiālie kristianīti piecieš tūristu barus (jo tūrists pērk - viņš grib sēdēt ielas malā ar alu un aizvest mājās maiku ar Kristiānijas karogu), piecieš Grenlandes inuītus, kuri alkohola apgarotām sejām dirn pie stūriem (koloniālās politikas sekas, kā jau daudzviet Eiropā), bet droši vien trakākā un bīstamākā lieta kas jāpiecieš ir rokeru bandas, kurām labprāt gribētos kontrolēt tik vilinošu un atklātu vieglo narkotiku tirgu, un lai to panāktu, viņi reizēm atļaujas pat pašaudīties.

Aber šī ir ieeja ļoti omulīgā suvenīru veikaliņā. Un neviens man neiestāstīs, ka nopulēta, stiklota fasāde ir jebkādā veidā pārāka par, piemēram, šādu.

Tā zīme "No photo" pašas galvenās ielas - Pusher street - galā neatrodas nejauši. Uz šīs ielas fotoaparātu labāk ārā nevilkt - noraus asti! Tas dēļ hašiša un citiem vieglajiem produktiem, kuri turpat ielas malās brīvi tiek tirgoti pie galdiņiem. Smagās narkotikas Kristiānijā ir aizliegtas, to nosaka vietējā likumdošana.

Apmēram tā - "šito graustu nojaukt, iemītniekus patriekt, tās nesmukās laivas sadedzināt, zirgu, kurš turpat netālu ganās - desās, zemi pārdot, uzbūvēt villu... ūdenī būs jahta, apkārt, protams, žogs, un neiztikt arī bez uzraksta "Privātīpašums! Ieeja aizliegta!"" :D

Šo skaisto un eleganto, kokā iekārtoto mitekli es jau sev biju noskatījis, bet tagad laikam nāksies pagaidīt un novērot, kā attīstīsies notikumi.

P.S. BEVAR CHRISTIANIA!!! n n n (*Saglabājiet Kristiāniju!)

Strīpainie

>> 8.1.11

Žēl strīpainos :(

Bebru problēma

>> 13.10.10

Cirkulāros raksta, ka Rīgai esot bebru problēma. Muļķīben! Lūk, kāda izskatās īsta bebru problēma. Vajadzētu viņiem uz Rīgu aizsūtīt šito pāraugušo eksemplāru, bet to viņu mazo "bebru problēmu" lai sūta mums.

Tidlī-bums!

>> 30.12.09

Jo vairāk snieg, –tidlī-bums–
Jo vairāk tiek, –tidlī-bums–
Jo vairāk tiek –tidlī-bums–
Mums sniega!
Kas zin to gan, –tidlī-bums–
Cik ļoti man, –tidlī-bums–
Cik ļoti man –tidlī-bums–
Salst kājas!

Gigantisko posmkāju uzbrukums

>> 29.10.09

Sūds ar visiem meteorītiem, lūk, gigantisko posmkāju invāzija - tas ir pavisam nopietni! Skudra ir laba, no skudras nav jābaidās - izvizinās, ja vajadzēs. Šīs milzu skudras vajag ieviest kā darbaspēku - tautsaimniecība uzplauks, valdības nemelos, "uzņēmēji" nevienu nečakarēs, ļaudis dziedās un dies...

Gigantiskie zirnekļi gan ir ļauni. Re, kā viens man gandrīz apēda vēderu, knapi izglābos. Taču, ja viņus kāds iemācītos savaldīt un pieradināt, tā būtu revolūcija tekstilrūpniecībā! Tagad atliek tikai sasaukt visus iespējamos dienestus, zinātniekus un žurnālistus - šīs ir pilnīgi jaunas un nezināmas sugas Latvijas un visas pasaules faunai!

Rudens rokdarbi

>> 20.10.09

Rudenī, protams, jāiet pastaigā - jāvāc zīles un kastaņi ziemas krājumiem. Labi, ka tepet pie midzeņa ir bagātīgi parki.

Kā vienmēr, savācos par daudz, tāpēc daļa jāizlieto ne mazāk lietderīgi - izklaides un mākslas nolūkos. :D

Cepure no kastaņa - tas vienmēr ir labi, noder, bet man tomēr kas lielāks ir padomā...

Šis iespaidīgais veidojums ir putns, varētu pat teikt, ka var atpazīt.

Pa kreisi - aita, pa labi - žirafe. Vismaz tā bija domāts.

Nu un lūk, es kopā ar visiem saviem rokdarbiem. Tas tur kreisajā pusē gan tāds nenosakāms radījums - galvkājis, ar, es atvainojos, dzimumlocekli no sērkoka. Nosarkstu un vēlreiz atvainojos.

Lielais mērkaķis stumj mazo mērkaķi uz mājām

>> 31.8.09

Kā jau katru gadu, atkal ar cilvēkiem apmeklējām Rīgas ZOO, tas ir rituāls un tradīcija. Eju gar būriem, pēkšņi skatos - mērkaķiem sekss, pie tam publisks! Neesmu vuārists, vienkārši pagriezu muguru un nopozēju bildei. Bērneļiem gan bija par ko ķiķināt, un mammām par ko sarkt. Vajadzēja paskaidrot: "Te nekas nenotiek, vienkārši lielākais mērkaķītis stumj to mazāko mērkaķīti uz mājām!" :D

Bet es teiktu, ka samērā virtuozi viņš izdarās, palēcienā. Jāaizbrauc pie Ilmas, jāpaprovē.

Vēl var aiziet uz Svētā Meinarda salu

>> 18.8.09

Reizi gadā Rīgas HES profilakses nolūkos nolaiž ūdens līmeni Daugavā, un attiecīgi līdz Latvijas senākās mūra ēkas drupām Ikšķilē var aiziet sausām ķepām - kā pa bulvāri! Pat ceļa atliekas ar visiem celmiem saglabājušās.

Pārējā laikā visa šitā platība atrodas zem ūdens, bet tagad tur saimnieko aizdomīgi vīri ar metāldetektoriem.

Neko īpašu gan uz tās Meinarda salas darīt nevar, rieksti neaug, vējš auksts, kā jau Daugavas vidū. Un, protams, ūdenī līst nepavisam nav vēlams, jo ja sams var paraut sev līdzi zelta retrīveru, tad es būtu tikai tāda maza uzkoda. Sarosās, makšķernieki, kamēr vēl seklāks kā parasti!

Vecais paziņa ezis

>> 10.7.09

Mans vecais paziņa ezis, kā izrādās, vēl joprojām mitinās Ikšķilē. Vēlu vakarā bija izgājis savās eža darīšanās, un es arī biju izgājis savās vāveres darīšanās, tā gadījās, ka satikāmies. Viņam ejot labi, tikai dzīve interesantuma ziņā, protams, krietni atpaliek no manējās, viņš tāds sevī ierāvies, kā manāms. Nu, lai viņam ezīgi, tā teikt.

Tehnisks gļuks vai analfabētisms?

>> 8.7.09

Šāds brīnums ir aplūkojams Ikšķilē, pašā centrā, ļoti pamanāmā vietā. Izskatās gana jautri, bet netieku gudrs - vai tas ir nenokurvēta teksta vai fontu / valodu / programmu nesaderības radīts tehnisks gļuks, jeb arī vienkārši analfabētisms? Ak šie cilvēki... :D

Čiekuri visapkārt

>> 23.3.09

Čiekuri visapkārt! Paskatīsies, kas notiks...

Zilonim pat mute palika vaļā...

>> 12.1.09

Nāk zilonis, lasīdams grāmatiņu, pastaigājas. Ierauga cilvēku ar fotoaparātu un domā, ka nupat viņu fotografēs, aizver grāmatiņu, izslej snuķi, tūlīt pozēs... Bet pēkšņi ierauga, ka fotografē, protams, mani!!! Zilonim pat mute palika vaļā...

P.S. Aizmugurē, paslēpušies aiz koka, bučojas slavenie Bučotāji.

Kā man Ziemassvētkos pie Rūdolfa gāja

>> 31.12.08

VĀVERĪGU 2009-to!

Un apsveikumi manam saimniekam vārdadienā!

Kad iebraucu Ikšķilē, Rūdolfs tieši bija beidzis savu maiņu ikgadējā svarīgajā darbā. Ak, un pievēršam uzmanību manai galvassegai!!! ;)

Te mēs nedaudz pastaigājāmies, nofoķējāmies pie Ikšķiles galvenās egles, un Rūdolfs man stāstīja par jaunajām motokamanām, pateicoties kurām viņam vairs nav tā jānoskrienas katru gadu.

Lūk arī jaunās motokamanas, mani arī nedaudz izvizināja. Gaisā gan šoreiz necēlāmies. (Tas ir video, ja kas).

Piks, Periskops, Usmī un es

>> 13.12.08

Reiz biju paviesoties pie Rīgas Zooloģiskā dārza prieka un lepnuma - žirafēm Pika, Periskopa un Usmī.

Labi, ka mani no viņa atdala stikls, jo, kad viņš šitā nostaigā garām, un vēl paskatās uz mani tā, it kā savu mūžu nebūtu vāveri redzējis, vai arī es būtu kāda īpaša delikatese, tad sajūta ir tāda, kāda varētu rasties, atrodoties iekš Jurassic Park.

Šis ir Usmī, viņš vēl aug. Kad izaugs, būs tikpat liels kā Piks un Periskops.

Piks vai Periskops? Vienam no abiem bija sirsniņa uz pakaļas, bet ej nu saproti, kuram...

Āzijā smagumu pārvietošanai izmanto ziloņus, nez kāpēc Āfikā nevienam nav ienācis prātā žirafes iesaistīt celtniecības darbos - nu ritīgi ceļamkrāni! Vajadzēs kādu no Āfrikas spameriem pārliecināt par šādu biznesa ideju un viņa laika tērēšanas nolūkos pasūtīt dažādus sarežģītus aprēķinus.

Ārpus mitekļa visi trīs kungi (kas ir arī brāļi, kā izrādās) var izvērsties ne pa knapam, viņiem pat lietus netraucē.

Kas palika pāri no kuprvaļa...

>> 27.11.08

2006. gada vasarā Rīgas jūras līcī pie Duntes tika izskalots beigts kuprvalis - kāds paliels kuģītis šim bija iedragājis galvaskausu. Rīgas ZOO ir atrodams tas, kas no viņa ir palicis pāri pēc tam, kad mācīti vīri ar zāģiem un citiem instrumentiem bija krietni pastrādājuši, lai atdalītu visu lieko.

Man gan bija nedaudz bail tādam ērmam tuvoties, bet mani pārliecināja, ka viņš neapēdīšot, beigts taču. Un galu galā nekas slikts arī nenotika. Bet nu liels, liels gan.