Gandrīz katru vakaru Marakešā kopā ar cilvēkiem ir jādodas uz Djemaa el Fna laukumu ēst šitos mošķus. Nedaudz mazāki, kā tipiskie franču vīngliemeži, lielāki nekā mūsu dārza gliemeži. Smiltis gan šņirkst starp zobiem. Un šis nav tūristu pasākums - tūkstošiem vietējo katru vakaru šajā vietā barojas jau kopš viduslaikiem.
Šitādu smuku bļodiņu Hasans (vai kurš nu cits gadās) sapilda par 10 dirhemiem (ap 60 santīmiem). Jāsaka, ka garšīgākais visā šajā pasākumā ir tā zupiņa, ko uzdzer virsū - garšvielas nav taupītas.
To mīkstmiesi ar cilvēku palīdzību izķeksē ārā ar kaut ko līdzīgu zobu bakstāmajam, un galvenis ir viņu īpaši nepētīt - kādi smuki radziņi utt., savādāk var pāriet vēlēšanās viņu notiesāt.
Un tas, kas paliek pāri, tiek kaut kur noderīgi utilizēts, kā jau viss Marokā.
4 komentāri:
Tie gliemeži arī pēc kaut kā garšo vai galvenā ir tā zupiņa, kas tiek uzdzerta?
Garšo pēc tām pašām garšvielām, tikai ne tik izteikti. Gliemezim pašam jau droši vien garšas nav, tāpēc jau tiek īpaši gatavoti.
Hello:
I saw your web-blog. I think it is excellent. Iam from Cuba, but I live in USA. I would like to changes links. I have 2 blogs...
www.pasajedeportivo.blogspot.com
http://del-verde-caiman.nireblog.com
I hope you respond soon...
RAFAEL.
Tev ir ļoti interesanta dzīve !!!
Post a Comment