Piepildīta diena

Reiz mājās biju ļoti nogarlaikojies, tāpēc sāku niekoties ar šķiltavām. Cilvēki, protams, uzreiz atņēma – teica, ka šķiltavas neesot domātas mazām vāverēm.

Un, lai es pārāk negarlaikotos, viņi izveda mani pastaigā pa sniegu. Re, kāds viss liels un balts. Tikai man ķepas bikucīt sala lēkājot.

Lai nebūtu auksti, ir jākustās, tāpēc es uzcēlu sniegavāveri, un arī izlēkājos pa kokiem. Sen šitā nebiju noskrējies...

Telpās tomēr ir daudz siltāk, tāpēc es veikalā ļoti cītīgi aizvietoju pārdevēju – kaut kā jau tie rieksti jānopelna.

Vakarā visi kopā draudzīgi devāmies uz krogu, kur man tika mazais upeņu balzāmiņš. Cik tad mazai vāverei vajag... :D

Kāpiens augšup pa kāpnēm izvērtās samērā nogurdinošs – man ir mazas, īsas ķepiņas, un kamēr pēc kroga apmeklējuma uzstreipuļo līdz trešajam stāvam...

Pēkšņi cilvēki mani nostādīja fakta priekšā, ka drīzumā būs jādodas dažā labā ārzemju braucienā, un ka bez valodas zināšanām tur būs neiespējami komunicēt ar vietējām vāverēm. Tad nu es šķīru vaļā vārdnīcu un mācījos svarīgākās frāzes -

Tu esi smuka vāvere! – Du bist schmuck Eichhörnchen!
Gribi redzēt manu čiekuru? – Wollen sehen mein Zapfen?
Atdod man visus savus riekstus! – Geben mir alle eigen Nüsse!

un tā tālāk...

OK, Vācija būs laba diezgan, bet es gribu uz Kubu! Žēl, ka mani cilvēki to nesaprot.

Pirms miega reizēm ir veselīgi noskatīties kādu vāveru pornofilmu, saldākiem sapņiem, tā teikt. ;)

Un tad beidzot – migā. Man ir pašam savs spilventiņš. Sega gan milzīga, bet toties varu labi ierušināties. Arlabunakti!