Apciemoju Kopenhāgenas plikās vāravas

Kopenhāgenā ik pa brīdim var sastapt no ūdens uz sauszemes izlīdušas plikas nāras. Pirmā sēdēja pie Kopenhāgenas Universitātes bibliotēkas jaunās piebūves, jeb Melnā Dimanta. Nezinu, kas viņai bij' lēcies, bet mute bija vaļā, acis izvalbītas... Būtu ka nu labāk līdusi atpakaļ ūdenī.

Bet šī ir pasaules pati slavenākā nāra, kurai par popularitāti ne reizi vien ir nācies tiešā nozīmē samaksāt ar galvu. Un ne tikai - viņai ir bijusi nozāģēta arī roka, viņa ir spridzināta ar dinamītu, bet pirms dažiem gadiem Kopenhāgenas iedzīvotāji kādu rītu atklāja, ka viņu mazajam, plikajam ūdens sievišķim pie galvas ir piestiprināts vibrators!

Iespējams, nākamgad šis akmens būs tukšs, jo mazajai nāriņai, tāpat kā man, ir vēlme kaut kur aizceļot, un tā nu viņa brauks uz Šanhaju padzīvoties un pastrādāt par statuju.

Kamēr nāra dzīvosies pa Ķīnu, viņas vietu varēs aizpildīt fonā redzamā, izplūdusī, nenosakāma vecuma un dzimuma būtne, kuras loma visā šajā kompozīcijā man ir nezināma. Agrāk tāds radījums tur neesot bijis, tikai tagad no ūdens izlīdis. Moška jūras govs?

Izrādījas, viesnīcas vestibilā arī viena sēž. Droši vien ienākusi apsildīties, jo viesnīca atradās rajonā, kur uz katra stūra stāv pa piecām ķiķinošām nārām minisvārkos, tīkliņzeķēs un augstpapēžu zābakos. Bet šai mugurā nav nekā, viņa vienmēr gatava! :D