Read more...
Read more...
Te mēs nedaudz pastaigājāmies, nofoķējāmies pie Ikšķiles galvenās egles, un Rūdolfs man stāstīja par jaunajām motokamanām, pateicoties kurām viņam vairs nav tā jānoskrienas katru gadu.
Lūk arī jaunās motokamanas, mani arī nedaudz izvizināja. Gaisā gan šoreiz necēlāmies. (Tas ir video, ja kas).
Labi, ka mani no viņa atdala stikls, jo, kad viņš šitā nostaigā garām, un vēl paskatās uz mani tā, it kā savu mūžu nebūtu vāveri redzējis, vai arī es būtu kāda īpaša delikatese, tad sajūta ir tāda, kāda varētu rasties, atrodoties iekš Jurassic Park.
Šis ir Usmī, viņš vēl aug. Kad izaugs, būs tikpat liels kā Piks un Periskops.
Piks vai Periskops? Vienam no abiem bija sirsniņa uz pakaļas, bet ej nu saproti, kuram...
Āzijā smagumu pārvietošanai izmanto ziloņus, nez kāpēc Āfikā nevienam nav ienācis prātā žirafes iesaistīt celtniecības darbos - nu ritīgi ceļamkrāni! Vajadzēs kādu no Āfrikas spameriem pārliecināt par šādu biznesa ideju un viņa laika tērēšanas nolūkos pasūtīt dažādus sarežģītus aprēķinus.
Ārpus mitekļa visi trīs kungi (kas ir arī brāļi, kā izrādās) var izvērsties ne pa knapam, viņiem pat lietus netraucē.
Šeit redzams, kā Waters mēģināja piedabūt mani uz pāris vārdiem radio ēterā, mēģinādams piekukuļot ar cepuri. Da es viņā iekšā ielīst varētu, kur nu galvā nēsāt.
Positivus AB festivālā satiku Noru Riekstu, kura kopā ar šo radio ir kopš pašiem pirmssākumiem. Esmu viņas muzikālās gaumes un raidījumu fans, viņa - manu piedzīvojumu. Viņa ļoti gribēja ar mani nofotografēties, es arī. Abpusēji patīkami.
Man gan bija nedaudz bail tādam ērmam tuvoties, bet mani pārliecināja, ka viņš neapēdīšot, beigts taču. Un galu galā nekas slikts arī nenotika. Bet nu liels, liels gan.
Read more...
Read more...
