"SARKASMS OPEN-AIR 2009" divu diennakšu garumā ir veiksmīgi pārdzīvots, bildes pamazām publicēsies. Rekur pirmās - kā uz "Dub:Solis Stage" ar skaņu mākslu nodarbojas Krizdabz, jeb Dj Onishi, un es uz mirklīti pievienojos.
Tikai dažas dienas palikušas līdz mākslas un mūzikas festivālam SARKASMS OPEN-AIR 2009. Viss šis bardaks notiksies 19. un 20. jūnijā Limbažu rajona Katvaru pagasta “Grantiņos”. Un te neliels ieskats sagatavošanas darbos.
Šī būs SELENA STAGE ar kino, akustiskajiem priekšnesumiem, improvizācijas teātri, distro utt. - visu, kas vien salīdīs zem jumta. Un nevajag lūrēt ar greizu aci - gan jau šī konstrukcija izturēs! ;)
Iepriekšējos divus gadus šis veidojums kalpoja par galveno skatuvi, bet šogad nesīs BJMK skatuves vārdu. Galvenā skatuve šoreiz būs tā kā nopietnāka.
Šis ir galvenais darbu uzraugs, kurš nesteidzīgā solī klīda apkārt, un, jāsaka - vairāk pat traucēja, jo visu laiku jāuzmanās, lai viņu nejauši nesabradātu.
Un te festivāla afiša. Pilna programma ar dalībnieku uzstāšanās laikiem atrodama ŠEIT. Brauciet, stopējiet, rāpojiet utt. Visticamāk, ka festivāla otrajā dienā interesentiem būs iespēja ar mani nofotografēties, gan jau uzradīšos.
Lai tiktu pie jaunas, sarkanas cepures, vispirms ir jānopērk un jāizlieto 0,5 litri tekilas par Ls 11,50. Bet cepure forša. OK, Sierra Silver Tequila arī! ;)
Arī vāveres nogurst no Marakešas vecpilsētas haosa, tāpēc karstā dienā ir jādodas uz oāzi pilsētas vidū - Mažorela botānisko dārzu Marakešas jaunajā daļā Gueliz. Tūristi vazājas, 15 sugu putniņi pļerzā, bruņurupuči baseinā piekoj dzimumdzīvi... un neuzmācas neviens vietējais, jo par ieeju kādi pāris desmiti dirhemu jāatstāj kasē. Nejūt arī urīna aromātu, atšķirībā no Marakešas parkiem, apstādījumiem un vārtrūmēm. Un kaut kur tepat apkārt ir izkaisīti Īva Senlorāna pelni, jo viņš bija tas, kurš dārzu 1980. gadā iegādājās un atjaunoja. Pa vidu starp palmām, bambusiem, kaktusiem un visu citu iespējamo no pieciem kontinentiem, smukās zili - dzeltenās mājiņās iekārtojies islāma mākslas muzejs un paša Senlorāna gleznu izstāde. Te varētu pavadīt visu dienu, ja vien iekšā drīkstētu pīpāt, un ja likumi attiecībā uz alu nebūtu vēl drakoniskāki, kā pie mums - pat nopirkt (atrast) īsti nevar, kur nu vēl publiski lietot... :D
Dārza izveidotājs Žaks Mažorels bija iecienījis šito spilgti zilo ultramarīna toni (mūsdienās tā arī saucas - Majorelle Blue). Īvs Senlorāns piešāva klāt dzeltenus elementus pēc sava prāta, un kopā sanācis smukums bezgalīgs...
Jau otru reizi sanāk nofoķēties pie banānkoka zieda. Un šis ir krietni lielāks par iepriekšējo, jo, galu galā, aug Āfrikā, nevis Francijā.
Arī baseins ar strūklaciņu tāds pats spilgti zils. Šis ir tikai dekorācija, zivis un bruņurupuči plunčājas citos.
Pirms gada Kanādā, arī botāniskajā dārzā, cilvēki mani uzsēdināja uz šitāda milzīga apaļa kaktusa. Man par to ir ļoti sliktas atmiņas, tāpēc šoreiz neļāvos.
Gandrīz katru vakaru Marakešā kopā ar cilvēkiem ir jādodas uz Djemaa el Fna laukumu ēst šitos mošķus. Nedaudz mazāki, kā tipiskie franču vīngliemeži, lielāki nekā mūsu dārza gliemeži. Smiltis gan šņirkst starp zobiem. Un šis nav tūristu pasākums - tūkstošiem vietējo katru vakaru šajā vietā barojas jau kopš viduslaikiem.
Šitādu smuku bļodiņu Hasans (vai kurš nu cits gadās) sapilda par 10 dirhemiem (ap 60 santīmiem). Jāsaka, ka garšīgākais visā šajā pasākumā ir tā zupiņa, ko uzdzer virsū - garšvielas nav taupītas.
To mīkstmiesi ar cilvēku palīdzību izķeksē ārā ar kaut ko līdzīgu zobu bakstāmajam, un galvenis ir viņu īpaši nepētīt - kādi smuki radziņi utt., savādāk var pāriet vēlēšanās viņu notiesāt.
Un tas, kas paliek pāri, tiek kaut kur noderīgi utilizēts, kā jau viss Marokā.
Ikgadējais brīvdabas muzikālais aizdzēriens SARKASMS nāk virsū. Šoreiz 19. - 20. jūnijā, Limbažu rajona Spurģos. Reku karte! Pirms gada gāja jautri.
Mainstage: LAHESODA (EE), TALBOT (EE), MANGO, SIA RADIKAL, ŽIDRŪNS, BACKFLOW, NO NEIGHBOURS, SIDEMIND, ORANŽĀS BRĪVDIENAS, BASTA, PND, AGE OF STONES, 1/2H 1/2W, THE BLACK DRUMMER IS A SLAVE, GHETTOZLOBA, TUMORS, AK69, DANDELION WINE, WELL SET, YOUR LINES, 9 HORIZON, LOGO, THE BRIEFING, BAND VERSUS MUSIC, FEMOCEAN, PENT-IN DREAMS
Tas, ka vāveres kāpj kokos, ir normāli, bet ka kazas... Marokā šitādi skati ceļmalās nav retums. Pirmajās 3 bildēs redzamie lopiņi "strādā" vairāk tā kā priekš tūristiem, pa ceļam no Marakešas uz pilsētu ar īsti nelatviskojamo nosaukumu Essaouira, un vienmēr tuvumā gadīsies kāds "gans", no kura par kazu bildēšanu nāksies atpirkties ar kādu nebūt sīknaudu.
Bet šīs gan ganījās "pa īstam", Ourikas ielejā Atlasa kalnos, netālu no maza miesta ar nosaukumu Setti Fatma. Viens bija riktīgs āzītis - akrobāts.
Neliels izvilkums no žurnāla FHM marta numura. Vairāk kā mēnesis pagājis kopš iznākšanas, un tikai tagad kāds iedomājas man šādu svarīgu faktu pavēstīt. Bet nu lieliski, lieliski. Uz to jāuzgrauž kāda Marokas mandele.
P.S. Pareizi man aizrādīja, šajā publikācijā ir kļūda! Es drīzāk ESMU džeks no rajona, un nekāda ne "mīkstā mantiņa"! :DRead more...
Marakešas galvenajā Elles katlā - Djemaa el-Fna laukumā - atrodami bagātīgi riekstu, mandeļu, dateļu, aprikožu un sazin kā vēl stendi. Sālītās un saldās mandeles visgaršīgākās. Indijas rieksti neatšķiras no Latvijā nopērkamajiem. Cenas - tā uz 4 Ls par puskilo + man kā vāverei vispirms iedod nogaršot! :) Žāvētas dateles un vīģes arī izcili garšīgas, un laikam lētākas par riekstiem.
Te vēl šis tas no pēdējās iedzeršanas ar New Model Army. Bundzinieks Michael Dean mani turēja samērā neveiksmīgā augstumā, jo tas deva iespēju vienam vācu vai britu murmulim iekosties man pakaļā.
Taustiņnieks / multiinstrumentālists Dean White pats te izskatās pēc viltīgas vāveres! :D
Ģitārists Marshall Gill (tas pats, kurš mani gandrīz apēda) un Michael Dean.
P.S. Tā kā pēc dažām dienām jau grauzīšu visvisādus Āfrikas riekstus Marakešā, tad lai iet New Model Army - Marrakesh:
2007. gada 27. janvārī atnācu dzīvot pie cilvēkiem. Tā nu tieku visur vazāts un staipīts... / On january 27, 2007 I came to live with 2 humans. So now I'm being taken around everywhere they go...