3 gadi pie cilvēkiem jāatzīmē ar СПЕЦЗАКАЗ

Šodien, atverot neparasto vārdadienu kalendāru, var atrast vārdu - Ilārijs. Apsveicu sevi, man ļoti piestāv šis vārds. Attiecīgi 27. janvāris ir arī datums, kurā tieši pirms trīs gadiem es no veikala plaukta pārcēlos dzīvot pie cilvēkiem. Un ar šiem cilvēkiem man ir paveicies - vairākas reizes esmu aizvests uz Zooloģisko dārzu (vienreiz pat Berlīnē), esmu ņemts līdzi uz koncertiem un festivāliem, satiekot dažus labus zināmus māksliniekus (kaut vai Type O Negative vai Prāta Vētru), esmu aizvests ceļojumos vismaz uz sešām valstīm trijos kontinentos, iepazīstināts ar Ilmu, pabijis žurnāla FHM slejās, divreiz atteicis intervijas lieliem portāliem un LTV Panorāmai, saņēmis neskaitāmus smieklīgus sveicienus no Āfrikas interneta krāpniekiem, un vispār esmu visādā ziņā izcils un cienījams vāveris. Par to man arī šodien pienākas šis СПЕЦЗАКАЗ. Pillum!!!

Read more...

Atradu savam izmēram piemērotu pilsētu

Lūk, beidzot atradu pilsētu, kurā es varētu normāli mitināties, un kur viss ir manam nelielajam izmēram atbilstošs. Sīki nepētīju, bet - ja jau ir dzirnavas, tad kaut kāda saimniecība notiek. Ir pat pāris kuģi ar ko pavizināties. Ir ar smilšu maisiem aizsargātas barakas, ir pils vai cietoksnis, lai nu kas tas būtu, un galu galā - viss tas prieks atrodas gandrīz pašā Kopenhāgenas centrā. Pilsēta pilsētā, vai zinies.

Read more...

No hard drugs at Loppen!

Kopenhāgenas brīvdomātāju rajona Kristiānijas iemītniekiem dažādu nepatikšanu no policijas, pilsētas rātes un visādu negausīgu izdevīgā zemesgabala iegūtgribētāju puses tāpat pietiek, tāpēc vismaz no dažādiem ķīmiskiem draņķiem viņi savu teritoriju grib pasargāt. Iegriezos Kristiānijas klubā Loppen (Blusa, ja kas), lai paklausītos, ko labu spēlē zviedri Miike Snow, un tur šādi atgādinājumi bij' ik uz stūra. Pie ieejas, garderobes, bāra letes, tualetē...

Bet klubos, kur attiecīgo brīdinājumu nav, uz tualešu sienām var izlasīt lūk šādus ģeniālus domas lidojumus. Tāpēc nelietojiet stiprās narkotikas, bērni!

Read more...

Tidlī-bums!

Jo vairāk snieg, –tidlī-bums–
Jo vairāk tiek, –tidlī-bums–
Jo vairāk tiek –tidlī-bums–
Mums sniega!
Kas zin to gan, –tidlī-bums–
Cik ļoti man, –tidlī-bums–
Cik ļoti man –tidlī-bums–
Salst kājas!

Read more...

Apciemoju Kopenhāgenas plikās vāravas

Kopenhāgenā ik pa brīdim var sastapt no ūdens uz sauszemes izlīdušas plikas nāras. Pirmā sēdēja pie Kopenhāgenas Universitātes bibliotēkas jaunās piebūves, jeb Melnā Dimanta. Nezinu, kas viņai bij' lēcies, bet mute bija vaļā, acis izvalbītas... Būtu ka nu labāk līdusi atpakaļ ūdenī.

Bet šī ir pasaules pati slavenākā nāra, kurai par popularitāti ne reizi vien ir nācies tiešā nozīmē samaksāt ar galvu. Un ne tikai - viņai ir bijusi nozāģēta arī roka, viņa ir spridzināta ar dinamītu, bet pirms dažiem gadiem Kopenhāgenas iedzīvotāji kādu rītu atklāja, ka viņu mazajam, plikajam ūdens sievišķim pie galvas ir piestiprināts vibrators!

Iespējams, nākamgad šis akmens būs tukšs, jo mazajai nāriņai, tāpat kā man, ir vēlme kaut kur aizceļot, un tā nu viņa brauks uz Šanhaju padzīvoties un pastrādāt par statuju.

Kamēr nāra dzīvosies pa Ķīnu, viņas vietu varēs aizpildīt fonā redzamā, izplūdusī, nenosakāma vecuma un dzimuma būtne, kuras loma visā šajā kompozīcijā man ir nezināma. Agrāk tāds radījums tur neesot bijis, tikai tagad no ūdens izlīdis. Moška jūras govs?

Izrādījas, viesnīcas vestibilā arī viena sēž. Droši vien ienākusi apsildīties, jo viesnīca atradās rajonā, kur uz katra stūra stāv pa piecām ķiķinošām nārām minisvārkos, tīkliņzeķēs un augstpapēžu zābakos. Bet šai mugurā nav nekā, viņa vienmēr gatava! :D

Read more...

Sveicam Valdi Vasarnieku Valžu dienā!

Šodien visi sveic Radio SWH draugu Valdi Vasarnieku vareno Valžu dienā. Es arī pievienojos apsveicējiem! Lūk foto no pagājušās vasaras piedzīvojumiem Positivus festivālā, kad man bija tas gods sadzert ar Valdi. Lai labi garšo somu alus, un lai daudz materiāla nākamās sezonas Vasarnieku stāstiem!

Read more...

Re, kā patiesībā izskatās YouTube!!!

Pasaule ir pieradusi, ka YouTube izskatās šādi. Bet tas tā ir tikai virtuālajā vidē, dzīvē ir pavisam savādāk - īstenībā YouTube ir liela, balta truba (galu galā - tube taču;)), kurā var ielīst iekšā, un skatīties visus ievietotos video uz sienām, nevis monitorā. Rekur melns uz balta - "The Real YouTube"! Ļoti atvainojos, ja kādu nošokēju vai sagrāvu viņa mazo virtuālo pasaulīti. :D

Read more...

Marshall Gill mani šoreiz neapēda

Mans labākais draugs leģendārajā britu grupā New Model Army ir ģitārists Maršals (Marshall Gill). Nav nekāds noslēpums, ka pirms gada Tamperē viņš mani gandrīz apēda. Pirms nedēļas klubā The Rock Kopenhāgenā gan neriskēja - esmu ļoti nosmulējies, vēl joprojām ar Āfrikas putekļiem - man bail no veļasmašīnas.

Jāsaka, ka viņš ir arī viens no labākajiem ģitārmonstriem, kādu New Model Army var vēlēties, un tas ir jūtams gan pēdējos divos albumos - High un Today Is A Good Day, gan visos koncertos, kur pēdējo 4 gadu laikā izdevies pabūt. :)

Maršalam garšo alus, vesels krājums uz skatuves vienmēr atrodas. Un, kad pedantiskie dāņi uzreiz pēc koncerta aizvēra bāru, izpalīdzēja ar tikšanu pie alus arī maniem saimniekiem, paldies viņam par to.

Maršals, mani ieraugot no skatuves, vienmēr ākstās un grib trāpīt kadrā. Pēc tam vēl pajautā, vai izdevās. Un vēl viņš koncerta vidū visiem klātesošajiem paziņoja, ka rekur no Latvijas atspērušies. Jauki.

Read more...

Seksu vai izjokosim!

"Saldumus vai izjokosim!" lai paliek bērneļiem, pārējie Helovīnā dodas ielās ar saukli: "Seksu vai izjokosim!" :D Vispirms attiecīgi jāsapošas. Man nācās iztikt tikai ar cepuri, jo aste traucē uzstīvēt jebkādu apģērba gabalu. Bet cepure gan laba. Un šādi saposies, slāju uz krogu izsēdēt kādu alu, kā jau Helovīnā un vispār sestdienas vakarā kārtīgai vāverei pieklājas.

Krogā parādījies jauns iemītnieks - korpulenta un vienmēr smaidoša pele. Kā atnāca apsveicināties, tā palika uz visu vakaru. Galu galā - abi esam grauzēji.

Arī pāris no vecajiem draugiem - Rabita un Dogijs, kuri šajā krogā dzīvo, mums pievienojās. Aizmugurē uz ekrāna tiek rādīta filma Hostel, galīgi nav domāta maziem zvēriem, tāpēc pievērsāmies savam ķirbītim.

Diemžēl, ķirbīti alum uzkost žēl, tāpēc nācās iztikt ar gliemeņu šķīvi. Tīri vai pēc riekstiem izskatās.

Un ēdu es viņus pie tā paša galda, kur savulaik karbonādi māgā stūķējusi pati VVF. Lūk, vēstures liecība:

Megaķirbis uz letes izskatījās draudīgs, bet pieejot tuvāk atklājās, ka nav iemesla baidīties - ar šitādiem paprikas zobiem viņš vāveri neapēdīs!

Read more...

Gigantisko posmkāju uzbrukums

Sūds ar visiem meteorītiem, lūk, gigantisko posmkāju invāzija - tas ir pavisam nopietni! Skudra ir laba, no skudras nav jābaidās - izvizinās, ja vajadzēs. Šīs milzu skudras vajag ieviest kā darbaspēku - tautsaimniecība uzplauks, valdības nemelos, "uzņēmēji" nevienu nečakarēs, ļaudis dziedās un dies...

Gigantiskie zirnekļi gan ir ļauni. Re, kā viens man gandrīz apēda vēderu, knapi izglābos. Taču, ja viņus kāds iemācītos savaldīt un pieradināt, tā būtu revolūcija tekstilrūpniecībā! Tagad atliek tikai sasaukt visus iespējamos dienestus, zinātniekus un žurnālistus - šīs ir pilnīgi jaunas un nezināmas sugas Latvijas un visas pasaules faunai!

Read more...