Gigantisko posmkāju uzbrukums

Sūds ar visiem meteorītiem, lūk, gigantisko posmkāju invāzija - tas ir pavisam nopietni! Skudra ir laba, no skudras nav jābaidās - izvizinās, ja vajadzēs. Šīs milzu skudras vajag ieviest kā darbaspēku - tautsaimniecība uzplauks, valdības nemelos, "uzņēmēji" nevienu nečakarēs, ļaudis dziedās un dies...

Gigantiskie zirnekļi gan ir ļauni. Re, kā viens man gandrīz apēda vēderu, knapi izglābos. Taču, ja viņus kāds iemācītos savaldīt un pieradināt, tā būtu revolūcija tekstilrūpniecībā! Tagad atliek tikai sasaukt visus iespējamos dienestus, zinātniekus un žurnālistus - šīs ir pilnīgi jaunas un nezināmas sugas Latvijas un visas pasaules faunai!

Read more...

Berlīnes mūris reiz tika pagodināts ar manu vizīti

Ausis plīvo vējā, bet šī vieta ir jāapmeklē. No 1961. līdz 1989. gadam Austrumberlīnē to sauca par Antifaschistischer Schutzwall. Mūsdienās no 155 Berlīnes mūra kilometriem palikuši tikai pāris, un šis posms netālu no Ostbahnhof stacijas saucas East Side Gallery. Pārējie kilometri ir izvazāti pa pasauli. Man ar' tādi mazi klucīši, mazāki par riekstiem, kaut kur mētājas.

Un šeit bija No Man's Land... tjipa, kā joprojām starp abām Korejām.

Šī, protams, ir graffiti puišeļu un citu pushuligānu / pusdeģenerātu puse, īstā māksla ir ielas pusē.

Ernesto reklamē pats sevi. Varu apzvērēt pie savas astes, ka viņam tas nepatiktu!

Šī ir pati slavenākā uz mūra iemūžinātā aina - Brežņeva / Honekera Nāvējošais skūpsts. Kā var redzēt, laika zobs, erozija un huligāni ir darījuši savu, tāpēc East Side Gallery īpašnieks, kāds irānis, ir paģērējis nomēzt mūri tīru. Galvenā problēma - piedabūt visus vairāk kā simts māksliniekus no dažādām pasaules malām, lai viņi vēlreiz atbrauktu un uzgleznotu vietā tieši to pašu, ko 1990. gadā, bet šoreiz - ar izturīgākām krāsām. Kaut kas no tā visa esot arī izdarīts, un daļa veco bilžu jau spīd un laistās.

Un te vēl daži, droši vien šobrīd vairs neeksistējoši mākslas darbi. Tagad atliek gaidīt, kad tas viss tiks atjaunots, un būs iemesls Berlīni apmeklēt vēlreiz! Atdodiet tik EasyJet.

Read more...

Rudens rokdarbi

Rudenī, protams, jāiet pastaigā - jāvāc zīles un kastaņi ziemas krājumiem. Labi, ka tepet pie midzeņa ir bagātīgi parki.

Kā vienmēr, savācos par daudz, tāpēc daļa jāizlieto ne mazāk lietderīgi - izklaides un mākslas nolūkos. :D

Cepure no kastaņa - tas vienmēr ir labi, noder, bet man tomēr kas lielāks ir padomā...

Šis iespaidīgais veidojums ir putns, varētu pat teikt, ka var atpazīt.

Pa kreisi - aita, pa labi - žirafe. Vismaz tā bija domāts.

Nu un lūk, es kopā ar visiem saviem rokdarbiem. Tas tur kreisajā pusē gan tāds nenosakāms radījums - galvkājis, ar, es atvainojos, dzimumlocekli no sērkoka. Nosarkstu un vēlreiz atvainojos.

Read more...

Mežā sēnes aug...

Sapriecājos, uzzinot, ka turbo-folk-ska grupai "Oranžās Brīvdienas" tieši uz sēņu sezonas sākumu beidzot saķibināts video dziesmai "Par Sēnēm" - domāju, noskatīšos, un kā likšos azartiski mežā ziemai krājumus vākt! Tik daudzsološs nosaukums, bet kas atklājas? Pēc visnotaļ loģiska secinājuma dziesmas sākumā, ka "mežā sēnes aug", turpinājumā aiziet par zeķēm, ziepēm, kāju mazgāšanu un ko tik vēl ne... Te tev nu bija - par gailenēm un bērzlapītēm!
Aber ir gana jautri, un video arī jautrs. Filmēts Lietuvā, Polijā, Ukrainā, Rumānijā, Bulgārijā un Maķedonijā. Un žetons autoriem par armijas orķestri! Ja nu OB kādreiz sadomās uzņemt video dziesmai "Nekrietnā Vāvere", esmu atvērts piedāvājumiem un sarunām! :D

Jāsaka, ka "Oranžās Brīvdienas" ļoti atbilst manai būtībai, jo esam vienos krāsu toņos, bez tam, grupā spēlē visādi maniem saimniekiem pazīstami ļauži, veci un jauni, gari un īsi. Un vispār, sastāva ziņā viens no daudzskaitlīgākajiem kolektīviem savā lauciņā. Re, kā es pie viņiem izlēkājos festivālā "Sarkasms" šovasar.

Kaspars: "Eu, Kaļa, ierau' šito! Man tajā točkā būs kaut ko neritīgu iesmērējuši, tas tak nav tas pats, ko mēs te katru dienu... Paskat, kā man ģīmi savilka!"

Kaļa: "Dullais, sajaucis traukus! Tas i' mans degšķidrums, do šu', man tūlīt jāiet svilināt."

Read more...

Apkrāvies ar biļetēm uz Miike Snow un New Model Army

Tradīcijas jāievēro, un reizi gadā jāsatiek un jāredz dzīvajā leģendārā kulta grupa New Model Army - mana saimnieka paziņas un lielākā muzikālā apsēstība. Daži labi no viņiem ir arī mani fani! :D Pēc ilgiem strīdiem par galamērķi - Brēmene vai Kopenhāgena - uzvarēja otrais variants, jo, redz, mana saimniece ir dāņu valodas učene, tāpēc viņai vajagot uz Dāniju... grāmatas un avīzes esot jāpērk! :D Un tad vēl atklājās, ka pāris dienas pirms New Model Army koncerta Kristiānijā uzstāsies zviedri Miike Snow, ko būtu stulbi neapmeklēt, tā nu tagad esmu apkrāvies ar biļetēm un domāju, vai tik man nevajadzētu ielīst veļasmašīnā pirms tādiem nozīmīgiem pasākumiem...

Šis ir labs iemesls nopublicēt vēl pēdējās aiz borta palikušās bildes no New Model Army koncerta Tamperē pirms gada. Vairāk tad arī no tā dēmonu apsēstā fotoaparāta nebūs.

Lai aina būtu pilnīga, jāpiešauj klāt pāris rieksti no jūtūbes apcirkņiem. Miike Snow - Burial un New Model Army - Long Goodbye. Enjoy!

Read more...