Sueira, Savīra, Esueira... vārdu sakot, latviskajās kartēs attiecībā uz šīs pilsētas nosaukumu ir viens lieks bardaks, tāpēc pieklātos lietot oriģinālo - Essaouira. Būtu ka nu labāk atstājuši veco nosaukumu - Mogadora (nejaukt ar Mordoru! :D). Šī ir miera osta un atpūta pēc Marakešas haosa, tikai švaki ar riekstiem.
Āfrikā ir tā - ēku krāsa ir cieši saistīta ar apkārtnē atrodamajiem iežiem, un to var labi manīt, braucot no Marakešas uz okeāna pusi - sarkanos smilšakmens toņus nomaina baltais kaļķakmens. Nezinu, kā Kasablankā, bet Essaouirā baltais tiek braši papildināts ar zilo, un tad sanāk tāda balti zila pilsētiņa.
Tante jau ir ieņēmusi uzbrukuma pozu, un tūlīt nāks klāt pēc saviem dienišķajiem dirhemiem. Parasti jau dabū arī, ja sataisa žēlu seju un pastiepj roku. Aber tas fonā redzamais vecais forta mūris joprojām bagātīgi bruņots ar lielgabaliem - ar pirātiem tāpat kā ar bitēm neko nevar zināt.
Sešdesmitajos gados šeit atpūsties bija iecienījis Džimijs Hendrikss un citi hipiju dižgari. Tā laika aura vēl joprojām ir saglabājusies, jo pa okeāna piekrasti klenderē vīreļi, kas teorētiski tirgo saldumus, bet patiesībā murmina: "hash cake, marijuana cake..."
Viena šīs pilsētas mīkla paliek neatrisināta - kā, ellē ratā, vietējie zvejnieki atšķir savas laivas, ja visas ir tik vienādi zilas?
Un kā jau īstai okeāna zvejnieku pilsētai pieklājas, ir pieejama arī zemāk redzamā opcija. Tas notiek tā - no šitā bagātīgā klāsta tu ņem savu zivi vai krabi vai garneli, un stiep viņu pie pavāriem, lai tie tālāk tiek galā un rezultātā sanāk paša izvēlēts paēdiens.
Āfrikā ir tā - ēku krāsa ir cieši saistīta ar apkārtnē atrodamajiem iežiem, un to var labi manīt, braucot no Marakešas uz okeāna pusi - sarkanos smilšakmens toņus nomaina baltais kaļķakmens. Nezinu, kā Kasablankā, bet Essaouirā baltais tiek braši papildināts ar zilo, un tad sanāk tāda balti zila pilsētiņa.
Tante jau ir ieņēmusi uzbrukuma pozu, un tūlīt nāks klāt pēc saviem dienišķajiem dirhemiem. Parasti jau dabū arī, ja sataisa žēlu seju un pastiepj roku. Aber tas fonā redzamais vecais forta mūris joprojām bagātīgi bruņots ar lielgabaliem - ar pirātiem tāpat kā ar bitēm neko nevar zināt.
Sešdesmitajos gados šeit atpūsties bija iecienījis Džimijs Hendrikss un citi hipiju dižgari. Tā laika aura vēl joprojām ir saglabājusies, jo pa okeāna piekrasti klenderē vīreļi, kas teorētiski tirgo saldumus, bet patiesībā murmina: "hash cake, marijuana cake..."
Viena šīs pilsētas mīkla paliek neatrisināta - kā, ellē ratā, vietējie zvejnieki atšķir savas laivas, ja visas ir tik vienādi zilas?
Un kā jau īstai okeāna zvejnieku pilsētai pieklājas, ir pieejama arī zemāk redzamā opcija. Tas notiek tā - no šitā bagātīgā klāsta tu ņem savu zivi vai krabi vai garneli, un stiep viņu pie pavāriem, lai tie tālāk tiek galā un rezultātā sanāk paša izvēlēts paēdiens.
