Āfrikas sveicieni 9
>> 30.10.08
Jeb – kurš no mums ir daltoniķis?
Arī šis sākās kā „love story” ar no interneta ņemtām kādas modeles fotogrāfijām un mūžīgas mīlestības solījumiem starp diviem neeksistējošiem personāžiem – 45 gadus vecu grieķi no manas puses, un 30 gadus vecu medmāsu no Baltimoras ASV, kura (kāds pārsteigums! :D ) tobrīd mitinājās Ganā. Bet bizness tomēr pirmajā vietā – lai iegūtu naudu, ko nosūtīt laimīgajai „līgavai” uz Ganu, man vajadzīgs kārtējais mākslas studiju kandidāts. Protams, ar visu fotoseriālu, kā tiek gatavots speciāli man domātais mākslas darbs. Šoreiz uzticības radīšanai bija nepieciešami pat vairāki telefona zvani (Flextel ir interneta serviss, kas piešķir Anglijā bāzētu virtuālu telefona numuru un pāradresē zvanus uz mobilo – spameri redz tikai jauno numuru, ne manu īsto. Un pie tam maksā dārgāk, nekā par parastām sarunām). Protams, zvanītāji un maksātāji bija viņi, un nekāda pārsteiguma nav arī faktā, ka man tā arī neizdevās parunāt ar „līgavu” – visas lietas kārtoja kāds „mācītājs Džons”, kurš nepārtraukti steidzināja pēc iespējas ātrāk nosūtīt naudu. Nauda no mākslas skolas direktoru padomes tiek saņemta tikai tad, kad varu viņiem prezentēt jaunā studenta iestājeksāmena darbu. Tā nu spameriem nācās ķerties pie otām un krāsām. Oriģinālbildē es esmu redzams pie Svētās Sirds Bazilikas Monmartrā, Parīzē. Smuks un oranžs, kā vienmēr. Bet gleznā – WTF? Kas notiek ar debesīm un galvenais – kā var mani uzgleznot zilu??? Bet no otras puses – varen skaisti un psihodēliski sanācis.
Arī šis sākās kā „love story” ar no interneta ņemtām kādas modeles fotogrāfijām un mūžīgas mīlestības solījumiem starp diviem neeksistējošiem personāžiem – 45 gadus vecu grieķi no manas puses, un 30 gadus vecu medmāsu no Baltimoras ASV, kura (kāds pārsteigums! :D ) tobrīd mitinājās Ganā. Bet bizness tomēr pirmajā vietā – lai iegūtu naudu, ko nosūtīt laimīgajai „līgavai” uz Ganu, man vajadzīgs kārtējais mākslas studiju kandidāts. Protams, ar visu fotoseriālu, kā tiek gatavots speciāli man domātais mākslas darbs. Šoreiz uzticības radīšanai bija nepieciešami pat vairāki telefona zvani (Flextel ir interneta serviss, kas piešķir Anglijā bāzētu virtuālu telefona numuru un pāradresē zvanus uz mobilo – spameri redz tikai jauno numuru, ne manu īsto. Un pie tam maksā dārgāk, nekā par parastām sarunām). Protams, zvanītāji un maksātāji bija viņi, un nekāda pārsteiguma nav arī faktā, ka man tā arī neizdevās parunāt ar „līgavu” – visas lietas kārtoja kāds „mācītājs Džons”, kurš nepārtraukti steidzināja pēc iespējas ātrāk nosūtīt naudu. Nauda no mākslas skolas direktoru padomes tiek saņemta tikai tad, kad varu viņiem prezentēt jaunā studenta iestājeksāmena darbu. Tā nu spameriem nācās ķerties pie otām un krāsām. Oriģinālbildē es esmu redzams pie Svētās Sirds Bazilikas Monmartrā, Parīzē. Smuks un oranžs, kā vienmēr. Bet gleznā – WTF? Kas notiek ar debesīm un galvenais – kā var mani uzgleznot zilu??? Bet no otras puses – varen skaisti un psihodēliski sanācis.
Pēc šo materiālu izgatavošanas un nosūtīšanas spameri jau berzēja rokas domādami, ka kuru katru brīdi viņi caur „Western Union” naudas pārvedumu servisu saņems vairākus tūkstošus Eiro no lētticīgā Grieķijas mākslas skolas pārstāvja, kurš līdz ausīm ieķēries tumšādainajā medmāsā ar fotomodeles izskatu. Bet pēkšņi sanāca baigā ķeza – „mākslas skolas pārstāvis” (tātad – es), bija gribējis nošmaukt kādu žūksni no skolas naudas, lai nosūtītu savai „līgavai” priekš jaunām štātēm. To atklāja skolas vadība, un tā nu es tiku „atlaists” un beigās bez naudas palika visi. Spameri ir pat mīnusos – iztērējuši naudu, laiku un resursus, kas arī ir šādu akciju galvenais mērķis, svarīgāks pat par izklaidi un trofejām.
Read more...
