Viva la Cuba!
Šito Kubas karogu mans īpašnieks pirms vairāk kā 3 gadiem uzzīmēja uz ielas. Vēl joprojām saglabājies.
Lieldienu izbrauciens pie dabas
Pa Lieldienu brīvdienām cilvēki izvadāja mani pie dabas - nav ko smakt midzenī visu laiku. Pie jūras samērā nosalu - re, kā ausis plīvo.
Mežā bija labāk - izlēkājos pa celmiem un priedēm, salasīju čiekurus... tā kaut kā.
Un vēl viens pieturas punkts bija Lībiešu upuralas Svētupes labajā krastā. Kā raksta gudras grāmatas, - vienas no visgarākajām Latvijā - 46 un 19,5 metri. Tjipa bijusi nozīmīga kulta vieta Metsepoles novada lībiešiem. Alu sienās iegravētas dažādas senas maģijas zīmes, kā arī visvecākais datētais ieraksts Latvijā (1664. g.). Tātad jau tajā laikā "zģes bil Koļa" veida uzraksti bija populāri.
Jo dziļāk, jo šaurāk. Cilvēki tālāk ielīst nevar, un mani vienu arī nelaida.
Oldienas
Uz Lieldienām pāris draugi atnāca ciemā - Zaķīts un Cālīts. Abi tādi kautrīgi, bet smaidīgi. Un abi no šokolādes!
Read more...
Āfrikas sveicieni 2
Šīs jaukās melnītes "gribēja kļūt par modelēm". Patiesībā gribēja izkrāpt solīto ceļanaudu uz Eiropu. Potenciālajām modelēm vienmēr nepieciešams iesūtīt fotogrāfijas katalogam ar "īpašo paroli" rokās. Parole šoreiz bija "MEES MIILAM ILAARIJU". Šīs bildes tika novērtētas kā neatbilstošas, jo jaunkundzes šķiet pārāk biezi saģērbušās. Diemžēl, atbrīvot viņas no apģērba tā arī neizdevās. :( Sarakste ar viņu "menedžeri" gan vēl turpinājās kādu laiciņu, bet apsīka līdz ar uzticības zudumu ietiepīgajam "aģentūras pārstāvim". :D
Par "menedžeri" ir atsevišķs stāsts. Aiz tā visa, protams, slēpās vīrišķis, kurš sākumā rakstīja kā "bārenīte Stella", kura mitinās bēgļu nometnē, un kurai bankā glabājas tēva, bagāta rūpnieka, miljoni. Laidu gar ausīm visus miljonu solījumus, un tik turpināju izmisīgo stāstu par tumšādainu modeļu meklējumiem. Beigās "Stella" aizmirsa par savu bēgles statusu, aizmirsa par miljoniem un sāka aktīvi līdzdarboties neeksistējošā "modeļu biznesā", jo Interneta krāpnieki vienmēr dodas tur, kur saož kādu vientiesi ar naudu.
Read more...
Intervijas
>> 28.12.07
Tajā nedēļā nācās sniegt pāris intervijas. Pirmā notika netālu no Reihstāga Berlīnē, šo interviju arī filmēja kāda Vācijas televīzija. Bet tā kā jautāja vāciski, bet es atbildēju vāveriski, tad mēs diez ko labi nesapratāmies.
Otra intervija notika Radio Naba studijā uzreiz pēc atgriešanās. Kamēr saimnieki dzēra alu, pastāstīju, kā tad man īsti gāja Berlīnē, kā tur ar riekstiem, kā Berlīnes vāveres utt.
Uzdzīve Berlīnē
Ar saimniekiem Berlīnē mitinājos iekš Sunflower Hostel - eleganta pieeja transportam, ēts un silts. Satiku tur visādus ļaužus, viņi mani attiecīgi sacienāja. Kas atradās šajā blašķē, nezinu, bet bij stiprs, pat nogāza no ķepām, kā var redzēt.
Jā, jā, arī šādus skatus nācās vērot apkārtējiem...
Dikti samocīts es šeit izskatos, beidzot izrāvis ilgi gaidīto rīta aliņu... Vāverēm garšo Berliner ;)
Te jau aiziet turpinājums - eine kleine Jegermeister. Jeb, kā tagad pieņemts teikt - Jādzermeistars.
Vēlāk vēl satiku grieķietes, kuras mani cienāja ar grieķu anīsa šņabi ouzo (fonā) un tina man smēķus (priekšplānā).
Berlīne
Kā jau cilvēki sasolīja, devos uz Berlīni. Ar EasyJet, kad viņiem vēl labpatikās lidināties starp Berlīni un Rīgu. Re, cik man liela un smaga soma! Bet pats galvenais – neaizmirst pasi, jo lidojot pase nepieciešama arī vāverēm. Šeit es atpūšos neērtajā Rīgas lidostas krēslā pirms došanās uz lidmašīnu.
Braucu ar vilcienu no Šēnfeldas lidostas Berlīnes virzienā un vēroju ainavu. Izskatās, ka februārī nekādus riekstus salasīt nevarēs, ja nu vienīgi kādus pērnos čiekurus.
Pirms došanās ielās jāizpēta Berlīnes karte un ceļvedis, lai zinātu, kur atrodas ievērojamākie apskates objekti, kā visātrāk tikt uz Berlīnes Zooloģisko dārzu un galu galā - kuros Berlīnes parkos iespējams satikt citas vāveres. 
Beidzot tiku līdz Berlīnes centram. Lēnā garā pastaigājoties, pamanīju kaut ko riekstiem līdzīgu, uzrāpos pārbaudīt, taču izrādījās, ka tie ir tikai pliki pupi - Neptūna strūklakas nārām februārī nemaz nav auksti. Aizmugurē atrodas Marienkirche jebšu Marijas baznīca, un turpat netālu ir arī Aleksandra laukums un Berlīnes TV tornis. Vobšem centrs.
Muzeju salā pie Pergamonmuseum ieraudzīju vēl kaut ko, kas varētu būt rieksti, bet arī tie pēc tuvākas apskates izrādījās tikai kāda romieša debesu zvani. Pie tam kopija.
Āfrikas sveicieni 1
Kādā jaukā dienā saņēmu sveicienus no Āfrikas. Rakstītājs/-a izlikās par kāda ex-diktatora radinieci, kurai vajagot palīdzību, lai pa kluso no valsts izvestu nieka dažus desmitus miljonu $. Lielākas uzticības radīšanai palūdzu spameri nofotografēties ar "īpašo paroli" - "CHAU, ILAARIJ!". Pirmās trofejas nekad neaizmirst. Galvenais mērķis ir - iztērēt spamera laiku un resursus, ko viņš savādāk lietotu, čakarējot reālus upurus.
Piepildīta diena
Reiz mājās biju ļoti nogarlaikojies, tāpēc sāku niekoties ar šķiltavām. Cilvēki, protams, uzreiz atņēma – teica, ka šķiltavas neesot domātas mazām vāverēm.
Un, lai es pārāk negarlaikotos, viņi izveda mani pastaigā pa sniegu. Re, kāds viss liels un balts. Tikai man ķepas bikucīt sala lēkājot.
Lai nebūtu auksti, ir jākustās, tāpēc es uzcēlu sniegavāveri, un arī izlēkājos pa kokiem. Sen šitā nebiju noskrējies...
Telpās tomēr ir daudz siltāk, tāpēc es veikalā ļoti cītīgi aizvietoju pārdevēju – kaut kā jau tie rieksti jānopelna.
Vakarā visi kopā draudzīgi devāmies uz krogu, kur man tika mazais upeņu balzāmiņš. Cik tad mazai vāverei vajag... :D
Kāpiens augšup pa kāpnēm izvērtās samērā nogurdinošs – man ir mazas, īsas ķepiņas, un kamēr pēc kroga apmeklējuma uzstreipuļo līdz trešajam stāvam...
Pēkšņi cilvēki mani nostādīja fakta priekšā, ka drīzumā būs jādodas dažā labā ārzemju braucienā, un ka bez valodas zināšanām tur būs neiespējami komunicēt ar vietējām vāverēm. Tad nu es šķīru vaļā vārdnīcu un mācījos svarīgākās frāzes -Tu esi smuka vāvere! – Du bist schmuck Eichhörnchen!
Gribi redzēt manu čiekuru? – Wollen sehen mein Zapfen?
Atdod man visus savus riekstus! – Geben mir alle eigen Nüsse!
un tā tālāk...
OK, Vācija būs laba diezgan, bet es gribu uz Kubu! Žēl, ka mani cilvēki to nesaprot.
Pirms miega reizēm ir veselīgi noskatīties kādu vāveru pornofilmu, saldākiem sapņiem, tā teikt. ;)
Un tad beidzot – migā. Man ir pašam savs spilventiņš. Sega gan milzīga, bet toties varu labi ierušināties. Arlabunakti!
Read more...
Rieksti!
Cilvēki nekavējoties sabaroja mani ar riekstiem. Vāveres bez riekstiem ilgi nevar iztikt. Protams, dzīvojot veikalā, mēs pa naktīm ālējāmies pa riekstu plauktiem, bet šie ir ĪSTIE vāveru rieksti!
Read more...
Mans pirmais foto
Tāds es izskatījos, kad tikko biju ieradies dzīvot pie saviem cilvēkiem - tīrs un pūkains. Pirms tam es dzīvoju veikala Elvi plauktā, tagad tur mitinās mani brālēni un citi radi.
Read more...
Subscribe to:
Posts (Atom)
