"Dzelzs Vilks" atkal atbrauca uzspēlēt

>> 29.9.09

Ne pirmais, ne pēdējais "Dzelzs Vilka" koncerts manā vāveres dzīvē. Bet pirmo reizi viņi mums (man un maniem cilvēkiem) no skatuves veltīja dziesmu! Un kāpēc gan ne - viņi satiekot vienmēr apjautājas, kur es esmu, un kā man iet... Šie vilki vāverēm nekož!
Visu koncertu nolēkāju pirmajā rindā. Pirmkārt - naktis vairs nepavisam nav siltas, otrkārt - es tāds maziņš, ko gan es darītu aizmugurē.
Pa vidu nofotografējos arī ar pāris ragainiem faniem! :)

Read more...

الله أكبر jeb "Allahu Akbar"

>> 24.9.09

Braucot uz musulmaņu valsti, jārēķinās ar neiztrūkstošo Allāha klātesamību. Uzburam ainiņu - ir pieci no rīta, Marakešā vēl tumšs, cilvēki (un arī es) viesnīcā guļ, logs atvērts. Un pēkšņi no visu tuvākajā apkārtnē esošo mošeju minaretu skaļruņiem pa to logu iekšā sāk gāzties aicinājums uz pirmo no piecām ikdienišķajām lūgšanām. Tā teikt - Labrīt, musulmaņu diena ir sākusies. Mošejas Djemaa El-Fna laukuma apkārtnē ir vismaz sešas, un savu dziedamo nebūt nesāk vienlaicīgi.
Visskaļākā, protams, ir vislielākā un pati galvenā Marakešas mošeja - Koutoubia. Es neesmu musulmaņu vāvere, tāpēc man nav ļauts doties iekšā un pārbaudīt, vai tur tiešām satilpst 25 000 ļaužu, bet to, ka tā ir augstākā būve Marakešā, labi var manīt. Nabaga tie, kuriem 12. gadsimtā to visu nācās nojaukt un uzbūvēt no jauna, jo mošeja nebija pareizi noorientēta Mekas virzienā. Kārtībai jābūt.
Bet patiesībā visskaistākā dziedājuma melodija bija tieši šādos brīžos - pirms saullēkta. Un tad Allāhs liekas tik foršs, ka negribās ne uz kādu lidostu braukt, bet drīzāk pārvākties dzīvot turpat tuvākajā palmā, riekstu taču Marokā netrūkst.

Read more...

Viens no mums tiks izkaltēts

>> 20.9.09

Marakešas medīnā (vecpilsētā, jebšu vēsturiskajā centrā), kas visa ir viens nebeidzams tirgus, var nopirkt visu. Ok, gandrīz visu (jā, jā - alkohola nav, skāde). Ik pa brīdim pagadās šitādi būri ar bruņurupučiem un ķirzakām. Viena pat palaista brīvsolī un mēģina mani ar skatienu nohipnotizēt, kā var redzēt. Saucas laikam dzeloņastes ķirzaka, vai kaut kā tā. Un tad jādomā - ja no valsts tādus mošķus izvest bez sarežģījumiem ir neiespējami, un vietējie nez vai aizraujas ar šādiem mājdzīvniekiem (sevišķi, ja tuksneša iedzīvotāji joprojām tic, ka ķirzakas kodiens var piebeigt), kas gan viņas pērk?
Atrisinājums rodas, pieejot pie jebkura no neskaitāmajiem vīraka, brīnumzāļu, šamaņu rituālu pribambasu, amuletu un simtiem sazin vēl kādu nesaprotamu atribūtu tirgotāju galdiem vai pašpasludināto brīnumdakteru un Austrumu burvju izritinātajiem paklājiem. Nepārprotami, iepriekšējā bildē redzamajiem rāpuļiem draud tāds pats liktenis, kā šim cietajam, krāsu zaudējušajam nabadziņam. Tikai nenoskaidroju, kādas rumpja vai gara vainas tāds izkaltēts lopiņš ārstē, vai arī - kādus ļaunos tuksneša garus aizbiedē.

Read more...

Arī Prāta Vētra mani satika iekš Positivus festivāla

>> 14.9.09

Labi, ka mans saimnieks un Prāta Vētras kungi ir pazīstami jau tieši 10 gadus, līdz ar to arī man Positivus festivālā nebija grūti iefiltrēties viņu jautrajā kolektīvā. Jānis Jubalts un Renārs Kaupers pa vidu starp intervijām un preses konferencēm pat pamanījās mani aptaustīt un nopozēt šitādai lūk kopbildei. Starp citu, kāds reiz izteicās, ka mani bildēs dokumentētie ceļojumu piedzīvojumi atsaucot atmiņā Prāta Vētras klipu Lonely Feeling. Ja mēs būtu satikušies agrāk, tad pingvīna vietā varbūt būtu vāvere! :)

Tikai žēl, ka Reigani neatnāca, droši vien tajā laikā dzēra beksteidžā... :D

Read more...

Pie Ļeņingradas zvēriem

>> 9.9.09

Nē, ne tās Ļeņingradas, kas tagad Sanktpēterburga, bet gan tās, kas kafejnīca un bārs Ленинград Kalēju ielā, Vecrīgā. Nācās tur uzkavēties pēc Morrisey koncerta Sapņu fabrikā, sakarā ar transporta (ne)kursēšanas grafikiem. Zaķis bija nekaunīgs - labi redzēdams, ka man glāze par lielu, nevis palīdz man viņai piekļūt, bet nodzer nost, lai man vēl grūtāk būtu... A ko darīt, ja tajā krogā ar 0,3 neviens neniekojas?
Bet tad nāca mans glābējs un miesassargs Jūras Vilks, tikko no kuģa. Turpmāko vakaru pavadīju viņa sabiedrībā, lai visādi zaķi atkal manu alu neizdzer. Žēl tikai, ka Čeburaška bija kaut kur aizklīdis.

Read more...

Adolf Hitler sleeps tonight...

>> 4.9.09

Tā dziedāja sviestmūzikas projekts "Brāļi Pāļi" festivālā Sarkasms šovasar. Žēl, ka šī dziesma joprojām nav klausāmā veidā atrodama, jo performance bij' laba. Nu, vismaz Rīta Stienis ir plejlistē, kā jau radiohits. Apzīmējumi "Studentu Folks iereibušiem ļautiņiem" un "Dziesmas tapušas alkohola ietekmē" atsauc atmiņā leģendāro, pirms padsmit gadiem eksistējušo Buļļu ielas koju Lo-Fi kniebtfolka duetu "Štīmis" !



Read more...

Iespējams, draņķīgākās Tamperē jebkad uzņemtās bildes :D

>> 3.9.09

Heh, beidzot saņēmu drosmi pieķerties klāt. Tas ir labākais, ko no viņām iespējams izspiest, jo, kā zināms, fotoaparātu tieši Tamperes ceļojuma laikā apsēda ļaunie gari. Galvenais mērķis bija New Model Army koncerts, bet tas nepavisam nenozīmē, ka man un cilvēkiem neinteresē pilsēta, alus un citas izklaides. Rekur mēs ar Rūdolfu (Somija taču ir viņa dzimtene, tikai tālāk uz Ziemeļiem) iekārtojušies viesnīcā. Vēlāk gan cilvēki mūs no šitās lielās gultas izmeta.
Pirmais izdzertais alus gan bija čehu, laikam tipiskie aizspriedumi pret skandināvu alu iedarbojās. Bet nav jau arī somu alus nemaz tik slikts.
Tampere jau kopš seniem laikiem ir bijusi industriāla pilsēta - vienas rūpnīcas, fabrikas un manufaktūras (kaut kur bija apzīmējums - Ziemeļu Mančestra). :D. Viņa atrodas starp diviem ezeriem, no kuriem viens atrodas 18 metrus augstāk par otru. Attiecīgi, apakšā redzamā Tammerkoski upe ir vienās kaskādēs - bezmaz katrai rūpnīcai sava hidroelektrostacija. Industriālajā rajonā pat man bija interesanti, daļa rūpnīcu saglabātas kā muzeji, ar visām 19. gadsimta iekārtām un auru.
Te mēs ar Rūdolfu turpinām dauzīties un jautroties. Droši vien ar vissūdīgāko telefonu varētu uzņemt labākas bildes.
Tīri jauks dobums, kurā glabāt krājumus ziemai, tikai ieeja par platu - visu izzagtu. Un dzīvot arī tādā nevar - pakaļa salst.
Šitas it kā centrs skaitās, ne pārāk interesants. Bet kaut kur tieši šeit 1905. gadā Ļeņins pirmoreiz satika Staļinu! Un te ir pat Ļeņina muzejs, žēl ka apmeklējums neietilpa plānos.
Pareizticīgo baznīca, kas to būtu domājis...
Viena no manām lielākajām vēlmēm Tamperē bija satikt Muminus. To arī izdarīju, diemžēl Muminu muzejā nedrīkst fotografēt :(. Bet zem tā paša jumta atrodas arī Tamperes Minerālu muzejs, kur var foķēties uz nebēdu ar visiem 5000 eksponātiem. Piemēram, šitādus amonītus neesmu manījis nekur citur, varbūt Marokā izmēru ziņā līdzīgus, bet ne tik krāšņus.
Hmmm... nez, kā latviski būtu "orbicular granite"?
Šajā pilnīgi un galīgi draņķīgajā bildē fonā ir domāts Särkänniemi atpūtas parks (kurš nedarbojās) ar visādām atrakcijām un Näsinneula skatu tornis / restorāns. Nevar pat visu paspēt pa 2 dienām, nevar. Alus taču arī jādzer!

Read more...
Related Posts with Thumbnails

JAUNĀKAIS

Enter your email address:

Delivered by FeedBurner

UZ AUGŠU / BACK TO TOP